| tikšanās ar latviešu nacistu Pļavniekos |
Mar. 4th, 2014|01:41 pm |
tātad, sestdien notika ļoti daudzi notikumi, bet vienu pieminēt tiešām ir vērts. bijām ar A. Pļavnieku Maximā, lai iepirktu bērnu šampanieti, vīnu, siļķes "Maigā buča" (Simulakram), kaut ko priekš picas. izejot ārā no Maximas A. no manis noslēpās, es biju nopircis zilo More (kā Simis agrāk) un mēs ļoti skaļi smējāmies pa visiem drūmajiem Pļavniekiem. pie mums pienāca kāds vecītis, un prasīja, kāpēc mēs, divi latvieši, tik skaļi smejamies. daļa sarunas bija par to, ka viņš nezina, kādas būs beigas.
- nu un jūs, jaunieši? vai jūs zinat, kādas būs šitam visam beigas?
- (es) beigas kam? dzīves beigas? esmu daudz par to domājis, jā, domāju, ka nezinu.
- nē, nē. visam šitam beigas. dzīvē es esmu jau pabijis kādas trīs reizes. bet kā beigsies šitas plāns?
- bet kāds tieši plāns?
- viņu plāns. ziniet, man jau tas Ādolfiņš patika. ziniet, kāds Ādolfiņš?
- nu, Hitlers?
- Hitleriņš, jā. ziniet, es jau... es jau nevaru neko teikt, bet viņam vismaz bija plāns. viņam bija labs plāns. bet tagad tie žīdi, tie žīdi pagriež viņa plānu un pavērš pret mums. jūs jau tāds, ziniet, skandināvisks puisis, paskat, kādi apavi. līdzīgus es nēsāju armijā.
- jā, es esmu dzīvojis Skandināvijā, man tur patīk. bet kā Jums ar to Hitleru?
- ui, tas ir labi, ka ir vēl tādi stalti latvju zēni kā Jūs!
viņš bija piedzēries un runāja ļoti lēni, mums bija jāiet pie Simulakra un Lindas, tāpēc sarunu beidzām. sarunas beigās viņš bļāva - Sieg! Heil!, uz ko es arī tāpat atbildēju. tas ir labi, ka Pļavniekos var sastapt kādu latvieti, bet nedaudz jocīgi ir Pļavniekos sastapt astrālus nacistus. dienu pirms tam es biju gulējis vannā ~2h un biju tādā kā reibumā. no rīta mēs dzērām viskiju. tagad gan es 6 mēnešus nedzeršu un neko sliktu nepīpēšu. |
|