| šodienas sapnis |
Jan. 13th, 2014|06:59 pm |
tā kā šobrīd ir sesija un darbs ir offā, un man ir gigdeprs, rīta modinātāju izslēdzu un devos nākamajā gulējienā līdz pēcpusdienai. tās sapni es atceros.
es it kā braucu ar 11. tramvaju uz manu bijušo skolu Vecrīgā (vietas ir ļoti labi atpazīstamas). kad braucu garām Dzirnavu ielas pieturai, tur bija kaut kāda milzīga protesta akcija, likās, ka kaut kas pret vardarbību pret dzīvniekiem, atpazinu arī dažas pazīstamas sejas. tomēr tramvajā iekāpa onkulis ar izdedzināto seju (kurš agrāk bieži vien bija redzams staigājot Vecrīgas tuvumā realitātē), kurš šoreiz kaut kā ļoti smirdēja (es sapnī jutu to smaku). es atcerējos, ka biju bijis protestā pret zvēriņu izmantošanu it kā iepriekšējā dienā (sapnī), un turpināju braukt, man bija jāsteidzas uz skolu. pie Ekonomikas (tagad arī Filozofijas, lol) fakultātes es, kā jau pēdējā laikā esmu diezgan lēns irlā*, sāku sapnī lēnām ģērbties (biju tramvajā novilcis jaku, cepuri, šalli, cimdus, džemperi).
kamēr ģērbos, tramvajā iekāpa kādi četri policisti. viena no tiem bija diezgan skaista sieviete, un viņa sāka ar mani runāt. es arī viņai atbildēju, viņa prasīja 'vai tur tagad tas vegānu protests notiek?' es teicu 'jā, laikam jau, bet es jau vakar tādā vienā piedalījos'. tad, kamēr durvis vēl bija vaļā, tramvajā iekāpa Susis (ko vakar nejauši satiku irlā savā vienīgajā gājienā ārpasaulē, un kurš man iedeva ēdamu kastani, ļoti garšīgs bija, paldies Susim) un skaidroja man un policistei, ka, jā, tur bija jauns pikets pret kažokzvēru izmantošanu, kurā piedalījušies vairāk nekā 500 cilvēki, Susis bija ļoti smaidīgs. bet tad Susis nozuda, tramvaja durvīs aizvērās, un es sapratu, ka būs uz skolu jāskrien no Merķeļa ielas pieturas. policiste novilka savu formastērpu un bija tādā pieguļošā, melnā kleitā. viņa teica 'skaties, kāda šodien tomēr skaista, pavasarīga diena. solīja taču, ka būs baigā ziema.' es biju nedaudz samulsis, jo man ļoti patika policiste, bet mani biedēja tas, ka, kā jau parasti, sabiedriskajā tranportā citi var dzirdēt mūsu sarunu. es teicu 'jā, tagad gadalaiki ir pārbīdījušies' un piebildu 'tev ir ļoti skaista kleita, šodien labi izskaties'. policiste sāka smaidīt, bet tajā brīdī pie tramvaja ārdurvīm pieleca klāt mana māsīca no Norges (kura irlā tagad kaut kad ir Latvijā) un sāka runāt no sākuma ar mani, bet pēc tam izrādījās, ka viņa pazīst arī policisti. viņa kaut ko prasīja par to, kā man iet, vai viss labi, vai esmu atkal vitāls un enerģisks. es teicu, ka varētu iet labāk, ka nebiju braucienā kopā ar viņas draugu, kaut ko par māti, utt. policiste prasījai māsīcai, kā mēs viens otru pazīstam. tad es vizualizēju galvā feisbuku, kurā man un policistei būtu divi kopīgi draugi - mana māsīca un vēl viens cilvēks (pilnīga beztēma).
ļoti ātri pienāca Merķeļa iela, es noskūpstīju policisti uz lūpām un pateicu 'Atā, tiksimies!', izlecu pa tramvaja durvīm un skrēju uz skolu, ik pa laikam skatoties pulkstenī (bija 8.53, skolā bija jābūt tieši 9.00). es biju uztinis cigareti, bet, līdzīgi kā pēdējā laikā man kaut kas irlā ar tām neveikls notiek, visas cigaretes sastāvdaļas izkrita pa Krišjāņa Barona ielu - filtrs, papīrītis, tabaka. es skrēju pakaļ tabakai un paņēmu to rokās - bet tā bija kā kopā salipusi, ļoti tumši melna, bieza viela.
*irl - realitāte (pretstats url) |
|