| sapnis |
Jan. 1st, 2014|06:37 pm |
|
vienā no neseniem sapņiem biju kaut kādā baltā, milzīgā mājā, un man bija it kā sarunātas kāzas ar bijušo draudzeni. tā māja bija milzīga, es nezinu, kas tieši tur notika, bet tur izskatījās diezgan episki, viss bija pilnīgi balts. es klejoju pa to māju un, atradis draudzeni, mēģināju viņai pastāstīt, ka mēs esam šeit, lai precētos, bet viņa tur sēdēja kaut kādā it kā bibliotēkā un nebija īsti skaidrs, vai viņai ir saprotams tas, ka mums ir jāprecas. tad es tur klejoju pa to māju, un vienā brīdī mājā ieradās skolotāju delegācija - viņiem tur bija kaut kāds kongress, visi mani vecās skolas skolotāji. es uzreiz mēģināju kaut kur paslēpties, neviens no viņiem mani nepamanīja. tas gan it kā likās jocīgi tā slēpties, jo tā jau tur bija skolotāji, kuriem es ļoti patiku, bet kopējā aiziešana no tās skolas bija atstājusi nepārvarētu nospiedumu. nu un tad es tur skraidīju apkārt, un man bija jāpārliecinās, ka kāzu vieta ir saposta. izrādījās, ka kāzām bija jānotiek pagalmā, kaut kādā īpašā laukumā. es aizgāju uz kaut kādu milzīgu tualeti, kur es iegāju dušā un sakopos, tad gāju uz bibliotēku saukt draudzeni. ejot, protams, ļoti baidījos no skolotāju satikšanas. nokļuvu līdz bibliotēkai, draudzene tur vēl joprojām sēdēja un kaut ko rakstīja. es viņu pasaucu, viņa negribīgi nāca līdzi, mēs kaut ko baigi strīdējāmies. tad beigās viņa tiešām bija tur lejā ar mani, un mums it kā vajadzēja būt kāzu ceremonijai, kurā bijām mēs divi un kaut kāds ļoti nopietns vadītājs. viņš man lika iet un pasaukt kaut kādus cilvēkus. tad es aizskrēju pie mājas ieejas un meklēju kaut kādus cilvēkus, kaut kas tur mani atpazina un sauca. ieraudzīju, ka skolotāju armāda sāk nākt lejā pa trepēm un muku atpakaļ uz kāzu laukumu. kāzu laukumā vairs neviena nebija. |
|