|
Dec. 2nd, 2013|12:13 am |
|
žēl, ka nebiju tajā maximā. piemēram, aizbraucis randomā uz zolitūdi (mēdzu apciemot dažādus rīgas mikrorajonus beztēmā (nav brīnums, ka var dabūt pa muti)), un tieši iegājis tajā maximā pēc šņabīša. ārā mani varētu gaidīt simulakrs, tikmēr pīpējot spaisu vai kaut ko vēl briesmīgāku. kaut kādu signalizāciju es jau nu tik tiešām ignorētu (ja tur tāda bija, neesmu iedziļinājies, jo man patiesībā kaut kā maz interesē visi tie sižeti), normāli pētītu, kuram šņabim lielāka atlaide, te blaukš, kaut kas krīt. pēc tam manis vairs nebūtu. skaisti. patiesībā riktīgi skaisti tas būtu, nāves banalitāte, bet tomēr arī veiksmes stāsts. un tad lapā feisītī par Rīgu būtu mans vārds, uzvārds, un links uz manu profilu (vēl varētu būt tieši šī brīža profila bilde, bahhahahahahaha). nja, bet all that could have been. tā jau ir, svarīgas mammas ar daudz bērniem viņi paņem. varu derēt, ka tur kā reiz nebija neviena visas cerības zaudējuša, depresīva tipa. |
|