| velodiena |
May. 14th, 2013|08:44 pm |
tātad, šorīt, kā jau ik rītu, modos un cēlos suicidālu domu pavadībā. toties tad, kad sāku braukt ar velo kurjerējot, palika labāk. rodas misijas izjūta, paliek priecīgāk, laiks arī tīri labs. tā izvadāju šādus tādus sūtījumus. braucot pāri akmens tiltam uz Valguma ielu sāka ļodzīties aizmugurējais ritenis. tomēr darbu turpināju, likās, ka izvilkšu līdz dienas beigām, jo nav nekas nopietns. bija kaut kāds pozitīvisma vilnis, braucu diezgan ātri, turklāt beidzot biju pieradis pie braukšanas braucamajā daļā, kad ik pa laikam apdzen kāda fūrīte, utt.
pie mckvadrātā ritenis saplīsa. pēc tam ar kājām stūmu uz rencēnu ielu 6. aizgāju arī, bet objektu nevarēju atrast. atradu gan 5, gan 7. visādiem strādniekiem prasīju, kur varētu būt. un tie numuri tur arī absolūti psihodēliski izkārtoti. pēc ilgas staigāšanas, visa pieejamā ūdens izdzeršanas, sapratu, ka jāzvana un jāprasa palīdzība. piezvanīju tēvam, viņš arī apskatījās, kur tas ir un izstāstīja tā, ka jāgriež pa kreisi tur, kur iela nogriežas pa labi. tā kā tur arī bija tāda situācija, tā arī izdarīju. nekā. tad zvanīju dispečerei. pēc kāda laika izrādījās, ka šī pati iela ir arī diezgan tālu atpakaļ, no Katlakalna ielas turpinājums Daugavas virzienā. tur arī atradās vienīgā ēka, kas izskatījās pēc pamestas rūpnīcas, bet ir biroju ēka. smieklīgākais tas, ka situācija ar labo pagriezienu tur tiešām bija analoga rencēnu ielai numur 2. tur slēdzot klāt velosipēdu, gandrīz uzkāpu beigtai vārnai.
pēc tam mani par laimi atbrauca savākt tēvs. paēdu pusdienas pie benzīntanka, uz gruzi atļāvos no vietējā kioska piepirkt klāt burbulinādi un marsu. pēc tam bija garas sarunas. par velo - nu mans jaunvecais velo vienkārši nav piemērots šim darbam. sačakarēts aizmugres gan rats, gan riepa, izlausti spieķi. varbūt pat jāpieliek rokas bremzes vecajam un jāmēģina ar to. teica, ka uz ceturtdienu varēšot paņemt no viņiem riteni. katrā ziņā, domājot par samaksu
veloveikalā teica, ka lai nomainītu visu vajag 25 ls, izdomāju, ka tagad netaisīšu.
vispār ir diezgan liela nolemtības sajūta iet ilgi pa maskačku ar sačakarētu riteni un konstanti izkaltušo muti, ja tiešām būtu enerģija braukt un vēl nauda kaut cik pelnītos.
kad atnācu mājās sapratu, ka pa šodienu paspēja izveidoties roku pārdegums. tagad svilstu. bez krekla izskatos riktīgi kruta, ar bālu torsu un kvēli brūnām rokām un apkakli. |
|