|
Apr. 29th, 2013|01:08 am |
aptuveni varu saskaitīt kādas piecas, un tikai vienreiz, kaut kad pa vidu bija tāda kā trauksmaina lidmašīnas pacelšanās sajūta un pēc otrā dūma pilnīga izlīdzināšanās, kā miers, lēni slīdot virs mākoņiem. citā reizē pa vidu bija spožas gaismas istabā un pilnīga miera/saplūsmes ar visu un mūziku un cilvēkiem sajūta, bet, diemžēl, kādas pārējās 3 stundas es biju it kā sadalījies un pazudis paralēlos laikos, kur es katrā nesaprotu, ko citā daru un it kā skatos uz sevi no malas.
par daudz murgu priekš 15 min. eiforijas, man pietika. un tā tiešām visas reizes esot bijusi vienkārši zāle, turklāt pati psihākā bija no cilvēka, kurš saprot, ko pīpē. |
|