| sāls kompreses |
May. 14th, 2010|01:20 am |
|
vispār tā kā par ikdienišķām lietām un komplicētākiem piedzīvojiem / pārdzīvojumiem es te nerakstu, tad laikam jālej pa tiešo visi pieraksti par galvas un acu sāpju dinamikas izmaiņām. drama queens no manis nesanāks enivei. tātad šodien it sevišķi sāpēja tad, kad otro reizi mūžā uzrāvos uz kontroles braucot no maģiskās sievietes Juglā, turklāt tā paša vīrieša, kurš mani apturēja pirmo reizi. gribot negribot sāku raudāt par tādu sakritību. nē, bet tad nesāpēja. turklāt nesāpēja arī tad, kad biju interesantajā dzīvoklī Juglas daudzstāvu mājā. tas bija interesants piedzīvojums, bet par to gan vismaz zem actiņas jāraksta, lol. baigi sāpēja tad, kad rakstīju fizikā kontroldarbu. tad riktīgi acis lobījās ārā un bija tāda sajūta, ka tūlīt nokritīšu no krēsla, palīdīšu zem sola un miršu mokpilnā nāvē. vēl bija uzplūds tad, kad ar I. dzērām kvasus un ēdām spinātmaizītes Ziedoņdārzā un sākās lielais lietus ar bērzu pumpuriņu lietu uz mūsu ķermeņiem, skaistais lietus un skaistās, neizturamās sāpes. totāli izmirku, saliju, bija auksti, tāpēc bija tik ļoti patīkami atnākt mājās, paēst kanēļmaizītes ar karstu mežrozīšu un upeņu tēju, ieiet vannā ar 3 tējkarotēm sāls, mainot karstā un aukstā ūdens plūsmas un klausīties Mocartu caur manu Aipodu, tumbām pieslēgtu. un vēl man iepatikās staigāt pa dzīvokli kailam. vismaz naktī es to varu atļauties. toties pirms atnākšanas mājās manī bija tāds naida uzplūds, kāds sen jau nebija bijis. es ceru, ka tas tiešām nozīmē attīrīšanos. gribējās kaut ko sviest pret salijušo māju sienām, nokrist ielas vidū un kliegt, šķaidīt savu seju pret pelēko asfaltu un aurot tik skaļi skaļi, lai viss rajons pamostos un domātu, ka ir ieslēgtas sirēnas. nu labi, nē, es negribētu, lai rajons pamostas, patiesībā es gribētu, lai rajons mani nemaz neredz. tagad jāliek sāls kompreses ar 5 ēdamkarotēm. |
|