| neko |
Nov. 16th, 2012|04:41 pm |
vājprāts
pulsē manā kaklā
vājprāts
raustās manās kājās
vājprāts
sēž manos plakstiņos
vājprāts
ir šeit un neiet prom
vājprāts
caur manu galvu triecas
sviedri
rosināti tek
vājprāts
un istabā es sēžu
vājprāts
mani sevī tur
vājprāts
acis sarkanas kā pīles
vājprāts
saka to kas nav
vājprāts
apšaubīt liek visu
vājprāts
atstāj mani istabā
vājprāts
smadzenes ir pārāk lielas
vājprāts
gara vājums spoguļojas
vājprāts
ir dzimis traumā nemirstīgā
vājprāts
ir tikai apburts loks
saknēs
tas sevī cieši turas
vājprāts
ir spēcīgs puika gan
vājprāts
nekur es neizbēgšu
vājprāts
mani nenogalinās
vājprāts
dročī manos nervos
vājprāts
tomēr esmu dzīvs
domas
svaidās tā kā kazas
pa apli
griezties, griezties, griež
vājprāts
pulsējošs un pretīgs
vājprāts
kauli, miesa, svars
vājprāts
vilnas zeķes uzvelk
saprāts
ne mirkli nemostas
vājprāts
sevi arvien dzemdē
vājprāts
par sevi tīksminās
atstāj
mani pustumšā telpā
elpojot bezjēgā |
|