| augstākā izglītība |
Jul. 7th, 2012|06:00 pm |
atgriezos no 5 dienu Latgales ceļojumiem, par pašu lauka darbu uzrakstīšu vēlāk, kad būs nedaudz atgājis (bet tiešām būs jāuzraksta milzīgs apraksts, jo informācijas un jaunu iespaidu šoreiz tiešām daudz - bija interesanti, traki, haotiski, strīdīgi, bet kopumā noteikti vērtīgi)
brauciena pašās beigās bija saruna par augstāko izglītību. es domāju, ka augstskolām, piem., kaut vai LU, vajadzētu katrā fakultātē un nodaļā kādu iestājeksāmenu, lai varētu novērtēt cilvēka priekšzināšanas konkrētajā specialitātē. es uzskatu, ka augstskolai nevajadzētu būt ne standartizētai mašinērijai, kas pavada cilvēku uz garantēto diplomu, ne arī sociālajam dienestam. prasībām nevajadzētu būt pārāk zemām, uzmanība jāpievērš motivētākajiem un izdarīgākajiem studentiem (it sevišķi, ja iestāde sevi uztver kā 'prestižu'). protams, pats labi zinu, ka daudziem ir dažādi apstākļi, ģimene, varbūt slimības, šos cilvēkus, protams, vajag atbalstīt. bet, manuprāt, tas, ka visiem eksāmenos ir vismaz 4 un no augstskolas pa lielam nevienu ārā nesviež, it īpaši, ja ir iespēja, ka viņš maksās - tā ir nolaidība un tas arī degradē gan kursu, gan arī vēlāk specialitāti kopumā. staigā cilvēki ar diplomiem un vēlas kaut kur tikt, iespējams, viņus gaida vilšanās, ja izrādās, ka viņi neko nerubī. ir daudzi, kuru vienīgā problēma ir motivācijas trūkums un augstākās izglītības nepieciešamības dogma mūsdienu Latvijā.
es esmu arī kategoriski pret špikošanu eksāmenos, ko redzu katrā eksāmenā augstskolā un ar ko man redzami nodarbojas vismaz 1/3 kursa. es uzskatu, ka augstskolā nav jāiet visiem, it sevišķi tādās sfērās kā, piemēram, sociologi, politologi, filozofi, kuru vajadzīgo daudzumu nevajadzētu pārspīlēt, bet profesionālās kvalitātes prasības nevajadzētu nepārspīlēt. es uzskatu, ka 30 cilvēki kursā ir pārāk daudz, tā vietā skaitu vajadzētu samazināt un nodrošināt individuālāku pieeju un iedziļināšanos katra studenta darbībā. es uzskatu, ka tas, ka studenti nelasa vajadzīgos materiālus un nav ieinteresēti savos kursos pa lielam nozīmē to, ka viņi vienkārši tērē gan savu, gan pasniedzēju laiku, budžetā esošie arī naudu. visiem nav jābūt intelektuāļiem, ir vajadzīgi arī labi frizieri un maiznieki, un kas tik vēl ne. diemžēl vairāki pasniedzēji uzskata, ka viss ir normāli kā ir. ir ok šis valdošais tirgus modelis, kaut kur pēc vidusskolas ieblandies un tikai studē. arī manis paša studiju gaitas ir gana jocīgas, bet mani vismaz interesē tas, ko es studēju un mana vienīgā motivācija nav ātrāk sagaidīt kursu beigas. arguments, ka jādod iespēja visiem, manuprāt, nav pārliecinošs. arguments, ka daudzi varbūt attīstās šajā sfērā, kaut gan mācībās 'neiet' - nez, varbūt ir tādi pāris gadījumi, bet tādā gadījumā viņi varbūt uzreiz jau var sākt kaut kur strādāt un attīstīt savu karjereņu. katrā ziņā domāju, ka lielākajai daļai šādu studentu tas pa lielam ir laika šķiešana, un viņiem vajadzētu darīt kaut ko citu.
kādas ir jūsu domas? |
|