| Par nomierinošo |
[Jul. 19th, 2020|06:59 pm] |
|
Vismaz vilcienā braukt ir nomierinoši. Sportisks zēns nolika nepiemērotā vietā velosipēdu, tagad sēž un klausās Aphex Twin Drukqs albumu (laikam). Kalsna un smaidīga kontroliere man divas reizes prasīja biļeti, pēc otrās viņai pieleca un viņa kļuva vēl smaidīgāka. Ārā bija ļoti industriāli skati, bet tagad tos ir nomainījis skaists mežs ar vakara ēnām, vilciens uzņem ātrumu un pretī braucošais vilciens nokaucas tā, ka manāmi sabīstas arī visi vagona pasažieri, izņemot sportisko puisi. Tēvs, māte un meita sēž un sasmaidās. Meitene laikam lasa komiksu, uz kura rakstīts "Psycho" kaut kas. Ārā tikmēr rindu mājas, jaunie un dīvainie projekti. Virs baznīcas savērpies mākonis. Vecākā gadagājuma pārītis ļoti relaksēti sarunājas krieviski. Es gribētu iegrimt apkārtnes skatos, bet jūtu vajadzību bakstīt telefonā. Kūcvāls bija labs, labāk nekā pirms 2 gadiem, KMB patika vislabāk. Daudz kas varētu būt OK, bet vajag krietni labāku miegu un mazāk apļveida domu. Vēl viens vilciens traucas garām un kauc. Varbūt vilcieni kauc atraidījumu. Dzeltenās tualetes, dzimtenes stacijas, taras komplekti. |
|
|