| visiem taču gribas apsisties no hlora |
[Dec. 3rd, 2019|12:12 am] |
| [ | mood |
| |  bouncy | ] |
| [ | music |
| | Meshuggah - Straws Pulled At Random | ] |
olimpiskais peldbaseins man riktīgi iegrieza. izrādījās, ka uz šādu profesionālu iestādi iet nav neko dārgāk kā uz to NDĢ sīko baseinu, kura ģērbtuvēs pat fēnu nav. nu neko - aizeju pa tādu diezgan mājīgu ziemu, zem kājām viss gurkst un mīcās, izsmēķēju cigareti un klausos Swans - Leaving Meaning albumu, nu tas i bomba, paeju garām nemanāmajam raudošās babiņas piemineklim aizmirstajā laukumā un drīzumā esmu jau klāt. personāls ir ļoti laipns, pēc samaksāšanas visur tieku iekšā ar elektronisko čipu, kuru, nepis mani ar savu mazo dinķi, var atstāt uz rokas arī peldēšanas laikā. atrodu ģērbtuves, skapīti arī var aizslēgt ar to pašu čipu. dušās ir dušas želeja no smukām, new age kastītēm, tātad tā pat nav jāņem līdzi. pirmajā brīdī apstulbstu no tā, kāpēc ar mani uz baseinu atnākuši ir tikai pornozvaigznes (kultūrzvaigznes? kultūr-istu zvaigznes?) ar lielajiem bicīšiem un perfektajām presītēm, bet viss ir kārtībiņā, turklāt tas ir labi, ka ir jaunieši, kuri vēlas, lai uz viņu ķermeņa būtu daudz kultūras - izrādās, ka esmu iegājis kačaku ģērbtuvēs, baseina publika bāzējas nedaudz pa kreisi. tāpēc izeju cauri nelielam labirintam un redzu, ka reku jau pulcējas arī neseksuļi - mužiki ar lieliem vēderiem, opīši, sīkie, zeki, arī visādi jaunieši ar un bez atjautīgiem tetovējumiem. tā ir ierastā baseinu publika, kas man arī šķiet patīkama savā eklektikā. nu neko, noeju garām saunām - rau rau, tur jau lieli kundziņi ar plikām, milzīgām pipelēm sagūluši saunvidiņos... kā teiktu Šalle - kedas pret sauli, nākamajā rītā konstatēti lauzti kauli... bet nu neko, ejam garām. nu un paklau - eju augšā pa trepēm, tur jau mani sagaida ar pacilājošu mūziku, viņi spēlē kaut kādu maršu vai ko? nezinu, bet tiešām labs muzons. turklāt arī ģērbtuvēs muzons bija tīri ciešams - nebija nekādi radio 5 vai europian shit radio, drīzāk kāds relax.fm. bet lai varētu relaksēties, vajag kārtīgi pastrādāt - tad nu esmu iekšā baseina premisēs, velku galvā savu kaku zilo PSRS peldcepuri un gan jau izskatos pēc kārtīga nūba. skatos, kuru celiņu man ieņemt. no sākuma eju uz 'vidēji ātri', tur pārsvarā peldu kraulā. attopos, ka vajadzētu iegādāties peldbrilles. nu bet tagad nav, turpinu kraulot, ar mani vēl viens opis kraulo, šis biš lēnāk, apsteidzu viņu, puf puf, bet es jau nezinu, ko viņš tur savā paurī domā, es jau tomēr tā pa draugam. nu bļin, ne tikai es nezinu, es ceru, ka arī viņi nezina, ko es savā paurī domāju, jo tad man vispār hana būtu. izrādās, viņa sīkais arī tur peldas. nu normālā ātrumā mazulis mauc, neko sev. tāpēc izdomāju, ka iešu uz lēno režīmu. tur arī vienu reizi ielecu iekšā, pēc tam gan apstājos un pa lielajiem logiem skatījos uz ārā dusošo kapitālisma citadeli, cauri sniegputenim rēgojas sudrabots 'Rietumu Banka' uzraksts, nu gluži kā Ziemassvētku pasakā.
lēnajā no sākuma papeldu vardītē, bet izdomāju aiziet uz baseina dziļāko galu, kur ir arī tramplīni, jo tajā brīdī konkrētais celiņš ir pilnīgi tukšs. kļūda - līdz ar mani atnāk viens švaki tetovēts ruskijs (uzreiz manu, ka diemžēl arī orangutāns) ar laikam 4 saviem bērniem, 2 no tiem riktīgi resnuļi. tad nu es tur peldu uz muguras, līdz ar to redzamība nav izcila, papucis orangutāns visu laiku netālu no maliņas tur tusē, viņa sīkie resnuļi močī apkārt pa malu un lēkā iekšā baseinā, tāpat arī no tramplīniem lēkā tur kur vajag, un arī tur, kur labāk nevajadzētu. es sagatavojos ļaunākajam, bet turpinu peldēt. pāris reizes ieskrēju orangutānā, jo viņš, protams, nedomāja, ka varētu izkustēties no savas papucīša vietas, bet viņa atvasītes tomēr bija tik laipnas, ka vismaz neuzleca man virsū. domāju, vai situāciju risināt ejot pie treneriem, kas diezgan aizņemti ar saviem telefoniem un instagramiem, vai mēģināt runāt ar viņiem un sūtīt viņus uz mazo peldbaseinu, jo, par spīti tam, ka esmu tur pirmo reizi, esmu par tādiem informēts. tā kā atceros visu ieteikto scenāriju par to, ka man vajag rūpēties par gara tīrību, vienkārši pāreju atpakaļ uz vidējā ātruma celiņu (kurā papucis gan pamanās vienā brīdī iepeldēt randomā pēc nolekšanas no tramplīna - es nezinu, par ko šis orangutānu tētiņš vispār dzīvē domā...). nopeldēju diezgan labi, peldēju vēl uz muguras, ievēroju zīmi, kas norāda, ka tuvojas mala, atpūtas brīžos paskatījos lielos plakātus - daži vēsta par kasjauns.lv, kurā, izrādās, ir arī, ibiorio, mistikas sadaļa, daži par to, ka ir kāds žurnāls īstiem vīriem... mani ar savu mazo dinķi gan nepisiet, īstie vīri, joptvaimaķer!
tad nu pēc kāda laika eju ārā un prasu pirmajai random meitenei, kas iznāk no sieviešu ģērbtuves, kur jāiet uz tām slavenajām banjām. šamā vispār ne bū ne bē - izrādās fida letiņu šprāhi nemīl, ingliš ingliš, tik to ingliš. ai, tāpat neko viņa nezina, ko tu imigrantiem padarīsi, svešā tēvzemē jau pat dieva dēlu uz vispasaules ciešanu pjedestāla raudam viņi neatpazīs. bet nu labi, atrodu pirtis. protams, no sākuma ieeju rotaļupē, nošļūcu, ūdens ir dievīgi karsts, sagaidu arī pārsteiguma spaini - https://www.olimpiskais.lv/rotalupe nu izcili. pēc tam ieraugu, ka pirtīs vajag sēdēt uz dvielīša, a es vispār dvielīti aizmirsis mājās, priduraks tāds. nu neko, tur, izrādās, var dabūt dvielīšus, kas stāv tādā new age veidojumā pie sienas. veidojums atgādina bišu šūnas, tādēļ es, īpaši uzmanīgi izvairoties no bitēm, to paņemu sev. apmeklēju sajūtu pirti - jaukas aromterapijas eļļas un patīkami, ļoti forši var apsēsties tajos ļoti karstajos izliektajos flīžu krēsliņos un vēl liet sev virsū regulējamu dušu. pēc tam eju bio saunā ar sāls sienu, tur vajadzētu būt kaut kādam terapeitiskam efektam, ja jūs ticat visam labajam sālī (mana ticība gan vairāk ir cukurs). tad aizeju uz mazajiem baseiniem un ļoti patīkami papeldos ekstra siltā ūdenī. tur arī vērojama lieliska augu valsts izlase. tad iegāju tvaika pirtī - tur man patīk vislabāk un iešu vēl un vēl. it sevišķi man patīk pa to pārvietoties, jo tad karstuma līmenis mainās. tvaiki atgādina x failus, griestu lampiņas maina intensitāti, atmosfēra pat nedaudz spocīga, bet ļoti patīkama. tur arī ir duša, kas no sākuma diezgan karsta, bet kļūst arvien aukstāka - tas gan ir baigais kaifs. tad iegāju saunā - tur ir viskarstāk un arī grīda ļoti karsta. izbaudu to, ka esmu tur viens, bet pēkšņi ienāk arī orangutāns ar visu ģimenīti. nu nekas, man jābūt saprotošam, un tā arī ir - es pat saprotu, ko viņi runā. pamatā gan par to, ka tik pat karstu grīdu viņiem vajadzētu arī mājās. resnā meitenīte gan nevar izturēt karstumu un dodas ārā. gar saunu spraigi nostaigā Svetlana, viena no iekšā laidējām, laikam izslēdz rotaļupi, jo tā tikai līdz desmitiem. mums pievienojas būdīgs tēvainis, kas izskatās tā, it kā pēdējās piecas stundas būtu pavadījis dročījot, nu beidzot ir laimīgi pabeidzis un tagad var atslēgties. resnais sīkais uz šamo lūr, pēc tam mēģina uztaisīt kaut kādu prikolu, pārvietojot kaut kādu sēžamo uzparikti, bet orangutāns viņu apsauc. nu neko, dodos ārā - ieziežos ar ledu pie aparāta, kas pa maziem gabaliņiem dirš no sevis ārā ledutiņu, pats arī ir ilustrēts ar ledus grēdām no aukstajiem ziemeļiem, gan jau kaut kādiem islandiešu pidarasiem. pēc tam ieeju kontrastdušā - tā ir tik superīga, mainās te pakāpeniski, te diezgan strauji, vienu brīdi gaisma ir citplanētietīgi zaļa, vienu brīdi trauksmes sarkana, vienu brīdi patīkami rozā / zila. duša ir gan virs galvas, gan arī frontāli pret ķermeni. noslaukos dvielītī, ielieku to grozā un dodos atpakaļ augšā ģērbties ar domu par to, ka jābrauc uz Līvu akvaparku.
ejot ārā mani atsveicina iekšā laidēja un lūdz ievietot čipu čipu savācējā. tā kā es atbalstu otrās iespējas došanu jebkuram robotam, es viņas lūgumam paklausu un esmu atkal brīvs no čipa. bet, iespējams, man tomēr patika šī verdzība? varbūt man tomēr vajadzēja savu dvēseli nodot lietošanā šai nelielajai mašīnai, draugi!? SMEJOS! humors, ziniet! nu bāc, nezināt gan, perversuļi tādi, ko jūs vispār rubījat no dzīves, ekonomikas vai Švankmaijera ficenēm? da visu no tā jūs rubījat, labiņie! izeju ārā, tik skaists sniegs, smēķēju cigareti šajā biznesa rajonā un jūtu, ka visi biznesa vārti mums ir vaļā... mums tikai vajag saprast, ka MĒS esam tās HAIZIVIS!!! MĒS esam tie ĪSTIE VĪRI!!! MĒS esam PELMEŅU SARGI, PELDBASEINU PAVĒLNIEKI, NAKTSGAISMAS SUDRABAINIE PRECINIEKI!~!~! |
|
|