| mājiens par tuvumā esošu gājienu |
[Jan. 20th, 2017|03:51 pm] |
nujā, rīt gribu iet gājienā ģērbts sieviešu drēbēs. biju izdomājis iepriecināt pāris 'femīnistes', tāpēc izstāstīju to, bet viņas mani nopēla, jo 'tas te nav nekas smieklīgs', 'tas nebūs karnevāls', utt. es nezinu, čiksas, jūs tiešām vienmēr gribat būt tādas vēsās, nopietnās dāmas? ja es izjūtu vēlmi ģērbties sieviešu drēbēs, bet ikdienā to nevaru atļauties, kāpēc gan es nevarētu to izdarīt tieši rīt? šeit atkal no teorētiska pieņēmuma, ka es dabūtu to aņas zilo kleitu (ko pat neesmu saņēmies vēl paprasīt) un izietu, mēs jau paspējām uztaisīt strīdu. bet es vispār negribu strīdēties. es vispār negribu visu šo sarežģītību, atskaišu rakstīšanu, trampa inaugurācijas, pareizības bulšitu, jo mani vienkārši tas absolūti neinteresē. man vienkārši gribas uzkrāsot lūpas, jo es tad jūtos smukāks. vai arī -> ja es to izdaru, tad uzreiz jāgriež pipele nost. nu bet kamon, kāpēc jālec vienmēr vienā no diviem grāvjiem? kāpēc nevar lekt trešajā, bled? kāpēc nevar vienkārši drāzties ar savu spoguļa attēlu, pat nekonstatējot nekādas narcisma pazīmes? vienkārši izurbt caurumu tajā spogulī un izpist? un ja nu es to darītu tikai jautrībai? un ja nu tu man nezvani tikai tāpēc, ka tev tā ir jautrāk? ja nu tu mani nebildini, jo tā tev ir jautrāk? JO TEV IR JAUTRI, SKATOTIES UZ MANU IZMISUMU. JO TEV IR JAUTRI, SKATOTIES UZ MANĀM CIEŠANĀM. JO TEV IR JAUTRI, PĒTOT MANUS DUSMU IZVIRDUMUS. pasmejies, iedzer kafiju, paspēlē jewelmania, padročī... darāmo lietu saraksts? nu TAČU NĒ. tu esi perversa netiklene, tu draņī pati savās asarās, tu lieto dezodorantu, kas bija modē pirms gadiem divdesmit, bet izliecies, ka tas atkal ir topā. |
|
|
| mūzika kurlmēmajiem |
[Jan. 20th, 2017|04:01 pm] |
tu esi profesionāla nepraša
tu aplej manu dzīvi ar moskovskaju
tu pīpē spaisu pamatskolas garderobē
un izliecies, ka tas nevienam netraucē
tu dzīvo izolētos pagrabos
tu izēd manu kuņģi tukšumā
tu ieliec mani bezvīzu režīmā
ar pretīgu elpu tu pūt man degunā
un apelē pie nevesela saprāta
tu dzīvo nepareizajā līkumā
stāv desa, manā kapavietā aprakta
tā pūst, tavs kuņģis mūs sakrata
tavās acis rēgojas vasara
riebīgas domas, siltas asaras |
|
|