| |
[Jul. 6th, 2016|08:06 pm] |
nāk beigu diena
tā tuvojas strauji
nosēžas mākoņi
stāj atvari gaujā |
|
|
| 2012 |
[Jul. 6th, 2016|08:16 pm] |
153 vāveres skrien pāri ceļam
neviens vēl nav izmazgājis veļu
tagad, draudziņ, ūdens tavos ceļos
līst pāri bērnu priekiem un asrām
ietek kā asas šķembas krevetes sirdī
es nezinu kāpēc es ēdu telefonu
es tieku iesūkts savās kabatās
kalpa bērns, gadsimtiem rūdīts
es esmu tavs karognesējs
kalpojot tēvijai es neēdu snikerus
gruzīnu vaibsti un kotlešu paraugi
manās asinīs slēpjas kauna piles
genocīds ir tikai bārija silicīds
bremzes ieķērušās tavās izsprāgušajās acīs
rotaļu klauni karājas gaisā
līdz atsperes ievelk viņus atpakaļ kastē
kaut kur aiziet pēdējais vilciens
neviens vairs neelpo, neviens vairs neēd pastu
daži mazi putniņi vītero
gailis dzied basu |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2016|09:21 pm] |
| [ | music |
| | Placebo - Come home | ] |
ko vēl varētu izdarīt pret to ģeneralizēto trauxmi? |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2016|09:22 pm] |
|
it kā gribas dzīvot, it kā tomēr nē, it kā tomēr jā, it kā tomēr... |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2016|10:01 pm] |
|
lūk, viena no problēmām - pārāk daudz jāraksta visādas atskaites, jāpēta visādas sekas, jāanalizē. es gribētu vienkārši dzīvot. daudz vienkāršāk un nepiespiestāk. vēl man nepatīk tas, ka vienmēr jāslēdz durvis. kāpēc kādam vajadzētu iet manā dzīvoklī? pilnīgs sviests. toties man patīk oolong tēja. |
|
|