| |
[Mar. 6th, 2015|02:59 am] |
Kas iraid šī dzīve, ko dzīvoju es,
pret dzīvi, kas ilgās man dvašo?
pie pirkstgaliem drebošas pilītes
pret jūru vareno, plašo!
Ak, grūti ir izprotams Likteņa prāts,
bet grūtāk vēl grozīt tā ziņu.
Es esmu jauns gulbis, ko noķēris kāds,
Nu sasietiem spārniem dzen viņu.
Man vajaga plašuma, mūžam kas sauc,
un tāles, un debess, un jūras,
man vajaga viesuļu, dzelmes kas jauc,
un bangu un zvaigžņotas buras!
Kas iraid šie ļaudis, ap mani kas sīc
kā mušas priekš lietainas dienas?
Kas ir viņu mērķis? kāds nākotnes rīts?
un cik viņiem zvaigžņu? - Nevienas! |
|
|
| |
[Mar. 6th, 2015|03:04 am] |
Kaut varētu sāpes un priekus,
ko diena liek izbaudīt,
kā raibus ziedus aiz loga
ik vakarus iedēstīt!
Tad visu acīm drīz zustu
mans nams un kļūtu svešs;
tik kamenes stāstītu dūcot,
kur mūžam zied puķu mežs. |
|
|
| |
[Mar. 6th, 2015|01:41 pm] |
|
kā agrāk izdzīvoja dzejnieki? |
|
|