krēpjlācis - October 25th, 2013 [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

October 25th, 2013

[Oct. 25th, 2013|08:26 pm]
[music |Altar of Plagues - Earth: II) As a Furnace]

jūtu, kā pasaule mani ienīst
link6 comments|post comment

īsumā par analīzēm un eksperimentālo ārstniecību (it kā) [Oct. 25th, 2013|08:37 pm]
[music |Altar of Plagues - Neptune is Dead]

šodien noģību pēc tam, kad man paņēma asinis glikozes slodzes testam. pirms tam nedrīkstēju neko ēst. palika slikti, nepaspēju māsiņai neko pateikt. attapšanās sajūta bija diezgan interesanta. kādu brīdi nesapratu, kur es esmu un kāpēc. tas brīdis, kad visu redzi savām acīm, it kā neesi neko salietojies, bet tāpat nesaproti kas īsti notiek - tas ir ļoti interesants. vismaz māsiņas bija patīkamas. man patika tas, ka viņas saprata, ka tas nebija tādēļ, ka man būtu bail no asinīm. pēc tam bija 2 stundas jāgaida, aizgāju uz vc4 2. stāva dīvānu. no sākuma gulēju, pie manis nāca blakus dīvanam telpā pieņemošā ārste Adijāne, lai pārliecinātos, ka man viss kārtībā. pateicu kaut ko par glikozes testu, viņa teica - ā, nu tad jau viss kārtībā, jums divas stundas jāgaida. pēc tam lasīju Čaka Palanjuka "Apsēstie". laba literatūra pēc ģībiena. tad man ik pēc stundas vēl 2 reizes nolēja asinis tā pati jaukā māsiņa. viņai varētu būt 42 gadi.

bija jāiet arī pie ģimenes ārstes. tur telpā bija kaut kāda praktikante, durvis vaļā, kamēr runāju. 1) nepatīk, ka nav nekāda privātuma vietās, kurās, manuprāt, tādam būtu jābūt. šeit varbūt nevajag, jo es taču tāpat zinu, ka manis nav. 2) nepatīk saukt savu vārdu, uzvārdu, visādas skolu un darbu vietas, jo arī tas liktu domāt par to, ka es esmu. kaut gan es taču zinu, ka manis patiesībā nav.

pa dienām šonedēļ daudz gulēju, jo esmu taču slims.
man nepatīk būt atraidošam, bet es neesmu spējīgs komunicēt. bet, iespējams, es tomēr komunicēju.
jāaiziet uz to H.Sīmaņa koncīti.
linkpost comment

navigation
[ viewing | October 25th, 2013 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]