| |
[Feb. 12th, 2013|01:26 am] |
| [ | mood |
| |  blank | ] |
it kā jau ļaunums, ko Latvijai ir nodarījusi PSRS, ir apzināts, bet tomēr - iedziļinoties paveras diezgan šausmīga aina; cik daudzas šādas lietas te ir iespiedušās ikdienā, kas ar šejienes dzīves aizmiglotu aci varbūt liekas kaut cik normālas vai pieņemamas. un kaut vai es reāli neesmu dzīvojis šajā režīmā, augšanas vide, ģimene taču ir atstājušas milzīgus nospiedumus, tāpēc sevi varu apzināties arī kā daļēju pseidokomunisma produktu. es, protams, esmu trakāks gadījums nekā daudzi citi, jo manis socializācija ir notikusi absolūti neveiksmīgi, bet tomēr man šķiet, ka jau defaultā būt pseidokomunisma produktam, kas izmests šajā neoliberālajā postpseidokomunismā - jau tas vien ir pietiekami neirotiski. bet še tev vēl visas mūsdienu dzīves individualizācijas un globalizācijas izraisītās iespēju jūras. |
|
|