krēpjlācis - October 18th, 2012 [entries|archive|friends|userinfo] krēpjlācis [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

October 18th, 2012

flu [Oct. 18th, 2012|10:27 am] [Tags | dānija, flu ] [ music | Hot Chip - One life stand ] esmu totāli slims un atpakaļ Kopenhāgenā. vakar bija patīkams lidojums, jo viss notika paredzētajā laikā, uz lidmašīnu mani pavadīja tēvs un iedeva man arī lietussargu, pat drēbītes īpaši nesamirka. pirms tēva satikšanas nopirku matīsa ielas lb veikalā lielo tabakas bundžu un dafiga papīrīšus un filtrus. pārdevēja varētu būt raksturojama kā hiperlaipna. ja Dānijā pāsvarā visi pārdevēji ir vienkārši laipni, tad Latvijas pārdevēju kontrasti ir kaut kas vienkārši lielisks. security kontrolē man, protams, nācās vilkt nost manus jaunos, smukos zābaciņus ar metāliņiem purngaliņos. lidmašīnā sēdēju pašā pēdējā solā, pie loga. tieši pacelšanās laikā man priekšējā solā sēdošais krievs izdomāja paņemt laptopu no mantu novietnes virs galvas, bet viņa piecelšanos momentā neitralizēja dāņu stjuarts, iegrūžot viņu atpakaļ vietā, izskatījās ļoti smieklīgi un traki. lielāko lidojuma daļu nogulēju, bet vienā brīdī pamodos, paskatījos pa logu un man likās, ka lidmašīna stāv uz vietas, virs mākoņiem, spoži zilās debesīs. ceļš no Kopenhāgenas lidostas uz manu mājokli bija ilgāks nekā lidojums. aizbraucu ar vilcienu uz centru, pēc tam 10. autobusā, kurš mēdz mainīt savu maršrutu (laikam), prasīju vadītājai nēģerietei (no offence, atceros, ka nēģerus saucu par nēģeriem 3 gadu vecumā), vai šis autobuss pietur pieturā Danhaven (turklāt pat māku to izrunāt pareizi), bet viņa to nezināja, bet nu apstiprināja, ka brauc uz Valby (rajons, kurā dzīvoju), kā arī pateica, ka man nav otro reizi jākompostrē biļete (izrādās, ka līdz šim biju kāsis naudu, to kompostrējot divas reizes ceļas no lidostas uz valby, jo, ja brauc no lidostas ar 2 zonu klippekortu, tad pietiekot ar vienu kompostrējienu stundas ietvaros). autobuss meta milzīgus lokus un beigās nokļuvu mājās. tur sadzēros kolu ar ingveru un citronu, ko man bija nopirkusi alise pēc mana pasūtījuma. gulēju. vakarā saņēmos un dabūju no alises vēl kaut kādu pārtiku vakariņām. mēģināju skatīties tvinpīku, bet aizmigu. sāp kakls, graužas acis un pilnīgs bezspēks. baigi stulbi, jo ārā baigi labs laiks. vakar, kad atbraucu, vispār bija bezmazvai tāda kā atvasara. tagad paskatīšos video no brutal christ koncertiņa, varbūt izdosies sakompresēt un kaut kad ielikšu jūtūbā. visu laiku klausos hot chip. esot LV aizmirsu piezvanīt vienai arbeita devējai, joprojām īsti nezinu shēmu, kā pareizi varu izlietot savus barterlatus. nu tad, iespējams, lietošu tos Latvijā, iešu uz restorānu FAZENDA, haha link 7 comments|post comment

[Oct. 18th, 2012|11:12 am] [ music | Hot Chip - Over and over ] īsti nesaprotu, man te laikam vairs nestrādā radioators link 1 comment|post comment

[Oct. 18th, 2012|11:13 pm] [ music | Tool - Disgustipated ] And the angel of the lord came unto me, snatching me up from my place of slumber. And took me on high, and higher still until we moved to the spaces betwixt the air itself. And he brought me into a vast farmlands of our own midwest. And as we descended, cries of impending doom rose from the soil. One thousand, nay a million voices full of fear. And terror possesed me then. And I begged, "Angel of the Lord, what are these tortured screams?" And the angel said unto me, "These are the cries of the carrots, the cries of the carrots! You see, Reverend Maynard, tomorrow is harvest day and to them it is the holocaust." And I sprang from my slumber drenched in sweat like the tears of one million terrified brothers and roared, "Hear me now, I have seen the light! They have a consciousness, they have a life, they have a soul! Damn you! Let the rabbits wear glasses! Save our brothers!" Can I get an amen? Can I get a hallelujah? Thank you Jesus. Life feeds on life feeds on life feeds on life feeds on........ This is necessary. It was daylight when you woke up in your ditch. You looked up at your sky then. That made blue be your color. You had your knife there with you too. When you stood up there was goo all over your clothes. Your hands were sticky. You wiped them on your grass, so now your color was green. Oh Lord, why did everything always have to keep changing like this. You were already getting nervous again. Your head hurt and it rang when you stood up. Your head was almost empty. It always hurt you when you woke up like this. You crawled up out of your ditch onto your gravel road and began to walk, waiting for the rest of your mind to come back to you. You can see the car parked far down the road and you walked toward it. "If God is our Father," you thought, "then Satan must be our cousin." Why didn't anyone else understand these important things? You got to your car and tried all the doors. They were locked. It was a red car and it was new. There was an expensive leather camera case laying on the seat. Out across your field, you could see two tiny people walking by your woods. You began to walk towards them. Now red was your color and, of course, those little people out there were yours too. link post comment

navigation [ viewing | October 18th, 2012 ] [ go | Previous Day|Next Day ]