| Kazahstānas nemieri. |
[Feb. 19th, 2010|12:54 am] |
kaut kādas starplīnijas starp miegu un bezmiegu, acis joprojām neko nesaprot, izlasīju ģeogrāfijas grāmatu par Āziju, pieķēru sevi ik pa laikam domājam par sevi un citiem, domām aizplūstam pilnīgos prāta biezokņos, paķēru Gintera Grasa "Skārda bungas", sāku lasīt, tiku līdz vietai, kur dedzinātājs vectētiņš lien zem vecmāmiņas brunčiem (diagonāli lasot) un turpināju lasīt ģeogrāfiju. sapratu, ka gribētu dzīvot Japānā. jebkurā gadījumā, viņiem laikam tik tiešām vislabāk izdodas apvienot pieturēšanos pie sentēvu tradīcijām un askētiskā dzīvesveida ar modernizāciju un tā saucamajiem augsti attīstītās valsts un visa no tā izrietošā faktoriem.
bet nu vasarā jau braukšu uz Izraēlu jebkurā gadījumā. tad jau arī Japāna būs tuvāk, lol. man visu laiku šķiet, ka visas manas problēmas, iespējams, pazustu, ja es dzīvotu mūžīgajā vasarā, šis faktors pat atstumj malā šeit tik ļoti propogandētās domas par musulmaņu pašnāvniekiem. |
|
|
| no komentāriem Tvnet rakstā par Burzum jauno albumu |
[Feb. 19th, 2010|11:45 pm] |
"Ar katru civilizācijas attīstības spirāles loku cilvēce arvien kļūst dumjāka.
Katra jaunā paaudze ir dumjāka par iepriekšējo, tā ielaužas pasaulē, dedzīgi ticot, ka tā ir viņa, kas izdomājusi savu ideju. Viss agrākais nebija tas īstais… un lūk ieradāmies mēs! Mēs pārbūvēsim šo pasauli un ja vajadzēs, uzspersim to gaisā pie visiem velniem!
Katra jaunā paaudze neredz, ka visas idejas (pilnīgi visas!), no kosmētiskiem tetovējumiem līdz smadzeņu saturam, viņam – jaunam un pārgalvīgam dumpiniekam sacerējuši veco onkuli ar diedziņiem grumbainajos pirkstos un šķelmīgu skatu piemiegtajās acīs… Visu līdz pēdējam, no aicinājumiem un lozungiem „mēs gribam pārmaiņas!”, līdz popmūzikai, „andergraundiem” - pagrīdes kultūra, kas sevi pretstata sabiedrībā valdošai kultūrai: mākslai, literatūrai, mūzikai un modēm ar plikajām nabām.
„Onkuļi” vēro jauno aunu un aitu baru, kurus atdzinuši uz kaušanu. Un gudri smaida.
Jaunie rauj ģitāru stīgas, nervus, rēc un blēj. Viņi gatavi visu apgriezt ar kājām gaisā. Viņi dzied mūžīgo protesta dziesmu. Tā nav viņu dziesma. Vārdus tai nav rakstījuši viņi. Vārdus raksta tie, ar diedziņiem… Vienmēr… Vajadzīgos vārdus… Bez izņēmuma…"
(c) ledusskapis |
|
|