| bože moj |
Jan. 3rd, 2012|11:33 pm |
tikko biju pīpēt pagalmā. no tā balkona, kur, kā man vienmēr bija licies, būtu jādzīvo kādiem ļoti prominentiem cilvēkiem, skanēja ļoti skaļas, minēšu, ap 16gadīgu meiteņu balsis. viņas meta benčikus pagalmā un viena no viņām skaļi kliedza par to, ka viņa saprot, ka viņam viņa patīk, bet viņš viņai nepatīk. izrādījās, ka tas bija vai nu Valdis, vai nu Mikuss, viens no šiem viņai patīk un vienam no šiem viņa patīk. bet viņa nevar tam pateikt, ka viņš viņai nepatīk, jo ir tik ļoti kautrīga.
- bet es NEEEVARU (kliedz pa visu pagalmu) viņam tā pateikt, es esmu TIIIIK KAUTRīGA
- nu bet tu esi reāli viņam svarīga, tu saproti... tu tiešām ieņem lielu lomu viņa... DZĪVĒ. nu tad pasaki viņam, ka viņš tev nepatīk, lai viņš ar tevi nesaista tik daudz cerību varbūt...
- es NEEEVAARRRUUUU (it kā raud)
- nu vienkārši, prosta tā būtu labāk
- bet bāc es JŪTU, KA ES VIŅAM PATĪKU, bet es neeevaru viņam pateikt, ka viņš man nē. NU KO LAI ES DARU? VISS IR REĀLI DIRSĀ!!! PILNĪGĀ DIRSĀ!
viņas bija dzirdamas arī no dzīvokļa, kad aiztaisīja balkona durvis. viņas bija dzirdamas arī kāpņu telpā. |
|