sagribējās vasaru. vasaras vidu. kad ir plosoši karts, tveicīgs laiks, bet sajūta tik brīva, sajūta it kā tu dzīvotu pavisam citu dzīvi. sagribējās vieglprātību, sagribējās, ka būtu vienalga, kurš šodien datums. oi. un sagribējās uz kanādu. un uz vīni. un arī atpakaļ uz franciju. uz to mazo kassisu pie jūras. to nakti un neierobežoto brīvību. sagribējās pamosties pēc negulētas nakts un drausmīgas elpas. sagribējās lēkāt, kliegt un uzvesties stulbi.sagribējās aizbraukt uz veco rūpnīcu, bēgt no sargsuņa un smieties par savu stulbumu. sagribējās gulēt jūras krastā un acis cieši piemiegt, skatoties saulē. gribējās sajust dedzinošās smiltis starp kāju pirkstiem. sagribējās būt kkādā parkā, spēlēt paslēpes un griezties. sagribējās sēdēt kkur zālītē ar baru nepazīstamu cilvēku, pīpēt ūdenspīpi un smieties pat nezinot par ko. sagribējās pastaigas tumsā. sagribējās aizbraukt uz mežu un tēlot hipijus. sagribējās apsēsties zem jau noziedējušas ābeles ar kladi rokās. sagribējās ēst zemenes ar pienu.

sagribējās būt laimīgai..