Izskatās gan.

Savādi, šis Tavs ieraksts kautkādēļ ļoti papildina šīsnakts sarunu par to, cik lielā mērā un vai vispāri pasakas ir bērnu auditorijai domāta lasām/klausāmviela.

(Reply to this) (Thread)

Manuprāt, ir. Es taču kādreiz lasīju un klausījos (tagad pa reizei arī), priecājos, Tu droši vien tāpat. Man šķiet, ka bērni ļoti normāli uztver, ka kādam nocērt galvu, istabā ienāk milzis - sarkanzobis utt. :)

/tas jau viss tā ierakstās stāsta (pasakas) plūdumā, ja tu par to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā daudzslāņainībā jau arī slēpjas mītiskā stāstījuma īstais skaistums, šajos daudzajos uztveres un nozīmju līmeņos. Ar tiešās un pārnestās nozīmes līmeni, nudien, gluži labi tiks galā arī domātspējīgs bērns, savukārt anagoģiskais, simboliskais un citi, sarežģītāki "slāņi" atklāsies pamazām, tikai augot pašam lasītājam un viņa izpratnei.

Galveno manas opozīcijas daļu sarunā gan sastādīja nepiekrišana, manuprāt, līdz nejēdzībai seklajam uzskatam par pasaku kā "mazo žanru".

P.S. Es riskēju izklausīties pēc gramatikas nacista, taču - vārdā "lilija" ir tikai divi, nevis trīs "l". :>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))

un ar diviem "l" tāpēc, ka man tā labāk patīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tādā gadījumā iemeslu ir pat vairāk, nekā pietiekami. :>

(Reply to this) (Parent)

ir daudzas liliju sugas un shkjirnes ar punktinjiem uz ziedlapaam; latvija pat ir slavena ar shaadu shkjirnju selekciju. :) arii latvijaa esoshaas savvaljas sugas ir ar punktiem.

(Reply to this) (Thread)

es tā kā arī par (savu) konkrēto,

bet - jā. :)

(Reply to this) (Parent)