(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Jun. 6., 2005 | 11:52 am
Kad esi pabijis mājās, kur smaržo pēc mīlestības, pat fiziski sajūtams, kā tajā ietīts katrs priekšmets, katra elpas pile, loga rūts un puķu pods, par kaķa rāmajām acīm nemaz nerunājot, pašas dzīve sāk likties vismaz nepareiza....ja ne galīgi šķērsām. Nu nesaprotu, kā tas iespējams! It kā es arī mīlu un mani mīl, pat vairāk nekā viens, bet ....Vai man būt iegadījusies tā nepareizā mīlestība, kas vairāk ārda, nekā mierina; vai pati būtu nepareiza, kura nemaz neprot TĀ mīlēt??? Tie cilvēki....viņiem nekas nav jāsaka, viņi pat kustās savādāk, un rokas viņiem citas, maigākas, bet acīs klusi, saules pielieti ezeri.....