Draugi

Braucu mājās no darbiņa, nolemju izkāpt pāris pieturas pirms mājām, drusku pastaigāties, durvis atveras un aiz tām stāv... Lauva. Kurš ir nupat beidzis klaiņot ar citiem zvēriem un tagad dodas mājās.
Dikti sapriecājos. Mums ir lemts būt kopā, par to nav nekādu šaubu!

Vientuļš un nemīlēts? Pff, kur tie laiki

Vai ingmārs ir robots? Jo viņš neatļauj sev to get fucked.

Es arī varu pats smiltis iekrāmēt ar trīs veidu traktorīšiem. Varu lielu akmeni pacelt.

A es braukšu butēs. Man ir okeāna makšķere. Ar violu lāzo, elīnu brasliņu vai to kolka cool aktrisi. Katrā ziņā kaut kur kolkas virzienā.

Aizvedu laukakmeņus uz salaspili. Tik ilgi nebiju ārā no dabas, ka jutos lielpilsētā.

Es patiešām brīžiem apjūku, redzot veikalā aiz letes personu ar ļoti gariem, skaisti koptiem matiem un glīti krāsotiem nagiem (un acīm redzami kosmētiskas sejas maskas lietojušu biežāk par mani) un tikai pēc balss saprotot, ka tas vismaz pēc pasē visticamāk norādītā dzimuma ir vīrietis.

Taču apziņai tas ir kā zobu tīrīšana ar kreiso roku (ko es lielākoties piemirstu darīt).

Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas

Es ticu tev
Es ticu sapņiem
Es ticu visam, ko man stāsta
Ja mani kādreiz nenoglāsta
Tad neticu es vairs nekam

/Kārlis Vērdiņš, pirms gadiem 20+, citēts pēc atmiņas/

Asperžs Hroniklists dragā ar 420 zirgspēku automobīli pa reljefainu asfaltu un klausās hollowing godflesh uz jbl extreme 3 (un domā par žoržu bataju, viņa saules ekonomiku). Talking about all the wrong books.

Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt.

Mans rīta dopamīns Mother Mother - It's Alright

Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.

No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu"