Draugi

Tad, kad tu, cilvēks, esi divas naktis neizgulējies, nav vēlēšanās trenēties asprātībā.
Pēc darba paņemu no provinces atvesto somu (galīgi nav pat ne līdz pusei pilna) un pa ceļam iegriežos Lidlā nopirkt pāris pārtikas preces (nē, tas nav mans piemājas veikals, tas ir "pa ceļam veikals").

Pēc samaksāšanas ejot ārā, pie kases man uzrūc resnais apsargs: uzrādiet somu! vai jums tur ir pārtikas preces? taisiet vaļā! neredzu, izkrāmējiet visu ārā! kāpēc jūs ejat uz veikalu ar tik lielu somu? es ar tik lielu somu uz veikalu neeju! vai jums visām šīm precēm ir čeki? (Mana matu kosmētika, savākta no provinces mājām, absolūti ne Lidla sortiments.) Un kas TAS tāds?!?! (Rāda uz aizsāktu, pusizbirušu miltu paku zip maisiņā, kas arī savākta no provinces, jo tur mums ir nenormālākie miltu krājumi. Arī ne Lidla sortiments.)

Jā, viņš man vīzdegunīgi "atvainojās" par to, ka licis uzrādīt somu, bet galīgi neatvainojās par deguna bāšanu manā privātajā dzīvē un pamācību bārstīšanu.

Ko var zināt, varbūt viņš ar div nakt nav gulējs.

Poll #21668
Open to: All, results viewable to: All

Tu lietosi

Gotta get my eyes checked and my lui viton.

- Sakiet, kundze, kāds viņš bija kā bērns? Jūsu dēls? - pie pusdiengalda ciemiņš ziņkārīgi iejautājās.
- Mazs, - viņa atcirta.

Vakar nonācām pie fakta konstatācijas
(es esmu gandrīz piebeigusi Children of Dune)
ka somehow, mans pieņēmums ir bijis, ka, ja cilvēkam ir pieredze, tad šis cilvēks automātiski izturas mazāk kā krāns
t.i., ja cilvēkam ir, teiksim, 40 gadu dzīves pieredze, tad viņš automātiski izturēsies kaut kā sajēdzīgāk nekā cilvēks ar 4 gadu dzīves pieredzi
attiecīgi visu laiku lasīju šo grāmatu un pie sevis burkšķēju, ka wtf wtf, kā cilvēkam var būt daudzu, daudzu dzīvju pieredze un tik un tā praktiski neeksistējošs theory of mind, praktiski neeksistējoša par zināmu briedumu liecinoša sekundes aizture starp "ok, es varu izdarīt/pateikt šito riktīgi derdzīgo lietu" un "mmmm, a moš nevaig, ir taču arī citi, jēdzīgāki veidi, kā komunicēt ar cilvēkiem, ar kuriem būs jāpavada kāds laiks kopā un kas man vispār neko sliktu nav nodarījuši"

Bet tas bija absurds pieņēmums (no manas puses) jau no paša sākuma
protams, ka nevar vienkārši iepumpēt cilvēkā dzīves pieredzi un cerēt, ka no tā automātiski nāks kaut kāds "briedums", "briedums" ir darbs, ko tu dari, nevis pieredze, kas tev ir, un tu vari šo darbu darīt vai nedarīt 8 vai 80 gadu vecumā

Kas gan padara novecošanu par negaidīti nekomfortablu pasākumu, nu, ja kaut kādu 20 gadu vecumā šķiet diezgan normāli, ka gan tu, gan vienaudži esat diezgan stulbi un tizli, jo jums ir 20, tad 40 gadu vecumā ieslēdzas viegla mizantropija, jo "maniem vienaudžiem tak vajadzētu zināt labāk", pie 60 būs vispār pilnīgs horrors, iedomājies, tas pats 20gadnieks, tikai ar 40 gadu pieredzi, kas viņam neko nav devusi

Katram cilvēkam ir savs kefīrs, tas mācās piezīmēt atzīmes garīgā plānā.

Latviešu repā man laikam visvairāk patīk, ka tas var mani sasmīdināt. Un sasmīdināt ne tikai tāpēc, ka smieklīgs, bet tāpēc, ka asprātīgs. Piemēram,
"Rādās pravietiski sapņi
pēc kuriem nekas nenotiek"
// vismazāk laikam patīk mūžīgais peregars, bet nu tas ir tikai mans gļuks //

Viņš gāja uz pludmales terasi Sun Hunter.

Nekad mūžā es to nevarēšu pastidž, viņš domāja, skatoties uz sūnu ainavu ar čiekuru, un paņēma to rokās un sāka lauzīt.

Kas ir Latvija?
Vai zināt Kanādu? Tagad iedomājieties to daudz kompaktāku un glītāku, ar jūgendstila arhitektūru un Eiropā.

rubrikā "drukas kļūdas, ko negribas labot": NGO panthers

Vai uz speciālās pankūku pannas pankūkas tiešām izdodas kaut kā īpaši labāk nekā uz parastās?

(Fissmann ir atlaides)