niive -

Pret pašas gribu esmu iekšā eksperimentā: cik ilgi cilvēks var izturēt bez normāla miega? Būtisks noteikums ir saglabāt spēju darboties un domāt, turklāt domāt pozitīvi!! Nu jau rit ceturtā diennakts... Vēl jau tā kā eju un daru ( vai skaitās arī tad, ja automātiski? Nu re, tikko dārzeņus piededzināju!), gribas cerēt, ka domas arī vēl kontrolēju ( kādas ir pazīmes, lai diagnosticētu šizofrēniju?), tikai emocijas gan sāk dzīvot savu dzīvi - kafijas izliešana uz galda vainagojās ar histērisku asaru plūdiem un draudiem nodzītus zirgus nošaut (pati, pati, visu pati...), bet mīļš apskāvējs dabūja sejā dzīvniecisku rūcienu... Eh, cik ilgi vēl?? Interese pārbaudīt savas izturības robežas ir izkūpējusi un neatceros, vai tāda maz ir bijusi? Mani dzen tikai Pienākums un Izmisums...varbūt mazliet Ticība, ka būs labāk :)