niive -

Daždien viņa atgādināja trimdinieci - trausla, pelēcīgu seju, grūtsirdīga, acu dziļumā ieslīpi iesniedzās violeta caurspīdība kā reizēm jūrā. Citkārt prieks pārpludināja šos vaigus ar tik kustīgu gaišumu, ka āda šķita kļūstam neskaidri plūstoša, tā it kā ieguva pati savu skatienu, kas likās citādi iekrāsots nekā acis, bet ar tādu pašu izteiksmi; dažreiz, izklaidīgi raugoties viņas brūniem punktiņiem nosētajā sejā, kur izcēlās tikai divi zilāki plankumi, šķita, ka tā veidota no ķivuļa olas vai, vēl biežāk - no opālkrāsas ahāta, kas nospodrināts un nostrādāts tikai divās vietās, kur brūnajā akmenī kā caurspīdīgi zila tauriņa spārni mirdzēja acis - vietas, kur miesa kļūst par spoguli un rada ilūziju, ka ļauj vairāk nekā citas ķermeņa daļas tuvoties dvēselei. /Prusts/

Veltīts speciāli sproga . Kā pierādījums :)</span>