niive - 30. Marts 2005

Neviens cilvēki nevar darīt visu, to es tā kā zinu. Bet vai ir iespējams, ka kāds nevar būt, piemēram, labs dēls, labs vīrs vai labs tēvs? Nevis viņš negrib par tādu kļūt, bet kaut kādu nesaprotu iemeslu dēļ viņam tas neizdodas, vienmēr labie nodomi beidzas ar fiasko, baltais pārtop melnajā un atliek tikai skumji nopūsties....labākajā gadījumā :)Ja kāds pasaka, tas tas tur ir lielisks matemātiķis, bet nu valodās gan viņam iet smagi, viss ir skaidrs, nekāda nopēluma, cilvēks vienkārši tāds ir. Bet ja kāds bildīs - lūk, Janka gan ir slikts tēvs, bariņš nosodošu acu skatu noteikti būs nopelnījis.... Vai viss tiešām ir tik vienkārši?
Vispār jau man riebjas vārds "labs", tas neko neizsaka, ir tik vispārīgs un der tikai caurumu aizbāsanai, bet, galvā meklējot tēva lomu raksturojosu apzīmetāju, es neko piemērotāku par so neatradu - visi taču saprot salikuma "labs tēvs" jēgu. Varbūt labāk - piemērots tēva lomai, piemērots audzināt bērnus?
Nez kādēļ piesējos vīriešu dzimtai :))) Laikam tādēļ, ka rakstīt par labu māti ir morāli daudzreiz smagāk un sarežģītāk.