niive - 17. Februāris 2005

Daždien viņa atgādināja trimdinieci - trausla, pelēcīgu seju, grūtsirdīga, acu dziļumā ieslīpi iesniedzās violeta caurspīdība kā reizēm jūrā. Citkārt prieks pārpludināja šos vaigus ar tik kustīgu gaišumu, ka āda šķita kļūstam neskaidri plūstoša, tā it kā ieguva pati savu skatienu, kas likās citādi iekrāsots nekā acis, bet ar tādu pašu izteiksmi; dažreiz, izklaidīgi raugoties viņas brūniem punktiņiem nosētajā sejā, kur izcēlās tikai divi zilāki plankumi, šķita, ka tā veidota no ķivuļa olas vai, vēl biežāk - no opālkrāsas ahāta, kas nospodrināts un nostrādāts tikai divās vietās, kur brūnajā akmenī kā caurspīdīgi zila tauriņa spārni mirdzēja acis - vietas, kur miesa kļūst par spoguli un rada ilūziju, ka ļauj vairāk nekā citas ķermeņa daļas tuvoties dvēselei. /Prusts/

Veltīts speciāli sproga . Kā pierādījums :)</span>

Pārdomās esmu ieslīgusi. Un mazliet dusmīga, tik tādu peles noskrubinātu krikucīti. Kas īsti ir feminisms? Teorētiski - līdztiesība, bet praktiski.....Pielīdzināšanās vīriešiem? Tā sakot, man (sievietei) vajag visas tās pašas tiesības, kas ir tev (vīrietim), arī pienākumus, spējas, iespējas, attieksmi, varēšanu utt. Bet tas tak nozīmē, ka es gribu kļūt par vīrieti! Nu liekas man, ka sievietes pašas jau a priori uzskata sevi par defektīvām, nevērtīgam būtnēm, ka tam fenimismam pamatā ir doma, ka sievišķība nav vērtība pati par sevi, ka nepieciešams maskulinēties, lai iegūtu pašapziņu...Un nesakiet man, ka tie veči jau mūs ir nolikuši zemākā plauktā, vienmēr izturējušies kā pret lupatām, tad nu mēs viņiem gribam atmaksāt (labi, saudzīgāk - ne atmaksāt, bet būt līdztiesīgām)! Bet kāpēc viņu pašu ieročiem?! Vai tāpēc, ka patiesībā nemaz nezinām, kas ir īsta sievišķiba, kur ir tās spēks un vara ( un vājos vienmēr sit...)? Mums taču jāspēlē pašām sava partija nevis jājaucas ar saviem padomiem pa vidu veču spēlei...