(bez virsraksta)
Maijs. 24., 2006 | 10:09 am
No:: niive
Mans puišelis nebūs nekāds fantazētājs/domātājs/sapņotājs. Viņam viss ir tā, kā ir un tieši tagad, nevis kaut kad vēlāk vai nekad. Viņš nesaprot, ka, lūk, šī smukā tante ir tā pati zaļā tante, tikai pārtapusi ( tas no Šreka) un dusmās sit kāju pret zemi, jo viņam tās tievās ne visai :) Un zīmuļi ir domāti, lai ar tiem varētu smuki aizbāzt visus atslēgu caurumus, krītiņi ir lieliski mēles krāsotāji, bet baltu papīru, vēl jo vairāk aprakstītu papīru cilvēki gan velti ir izdomājuši...ko, protams, nevar teikt par tualetes papīru - tas tik forši izstiepjas cauri visam miteklim! Telpu jēdziens vispār viņam ir nesaprotams, viņaprāt, tās nemaz nav vajadzīgas, jo ir taču visa plašā pasaule, kur lekt, skriet, kūleņot, kāpelēt... Savus klusos sapņus par pasaciņu lasīšanu un kopēju bilžu izkrāsošanu laikam varu pietaupīt citai reizei un citam bērnam, kas zin', varbūt piepildās :)