(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Dec. 5., 2005 | 03:59 pm

Pasaule pilna ar izdzīvošanu, dzīves mākslu, dzīves baudīšanu, slimību pārvarēšanu, veselīgu dzīvesveidu utt., ar visām tām darbībām, kam būtu jānodrošina pēc iespējas ilgāka dzīve. Cilvēkam esot nepieciešami alkt dzīvot skaisti, piepildīti, gudri un ilgi ilgi.... Un varoņi ir tie, kuri, pārvarējuši smagas kaites, augšamcēlušies un nesalauzti, kuri staltu stāju cīnās ar dzīves grūtībām, dzīves līkločiem, ceļiem un neceļiem kā Sīzifs ar to akmens velšanu, bet nievājami un pulgojami, par vārguļiem un gļēvuļiem dēvējami, tie bezcerīgie, kuri nesaredz šī bezgala būtiskā mērķa nepieciešamību savā dzīvē.... Interesanti, kādēļ gan cilvēks nedrīkstētu negribēt dzīvot? Dzīve tak esot pavisam dabiska padarīšana - neviens nejautāja, vai gribi piedzimt, tad nejautājiet, kāpēc gribu mirt? Dabiski būtu dzīvot, kā gribas, pārvarēt problēmas vai atmest ar roku lai paliek neapspriežama izvēle. Un nevajag saukt par varoņiem tos cīnītājus vai gļēvuļiem tos tecētājus pa straumi, jo viņiem vienkārši tā patīk :)

Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas....

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}