ņi · hi, · ņi · ha..

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
svētē vakar bij vienkārši ģeniāla skaņa, bet kā parasti... ne rakstītājs (cilvēks), ne rakstītājs (aparatūra) nebija līdzi. ot' i atlika vien klausīties. vispār reti mierīgs vakars, ar retām mašīnām un lidmašīnām, putniem, kas ir mierīgi un, ja arī ir nejēgā daudz, tad lielākā daļa - klusi, un vardēm, kas ir pamodušās, be vēl neauro! lai nu kā arī tur nebūtu, ierašanās vietā pēc saulrieta bij pat samērā kruta.
* * *
Pārmaiņas pēc varētu arī, ko ieklabināt. Vispār varētu ieklabināt gaudas. (Vispār klabināt pēdējā laikā diez ko negribās, ne te, ne iekš twit ļip, labākā gadījumā, kas tiek iekš omm rakstīts). Bet nu, jā, šodien braucu uz kolku, lol. Galva kā skrūvspīlēs. Nepietiek ar to, ka nez cik pēdējās dienas sāp zobi (jo viens sevišķi derdzīgs indivīds cenšas plēst augšžokli, bet pārējie kompānijas pēc sāp līdzi), vakar pamanījos samanīt, ka sāk tā kā dīvaini jaudīgi arī kakls sāpēt. Un, uh, šodien pamostoties... Galva kā skrūspīlēs. Jēj! Te nu bija vasarsvētki! mjā. Lai jaukas brīvdienas…
* * *
Gribēju mājās pastrādāt un parakstīt. Hā! KAs man dos... Sākumā konstatēju, ka compim lādētāju aizmirsis esmu, bet tad brīdi vēlāk pazuda arī elektrībā! Labi, ka prīmuss vēl ir...
* * *
Šorīt izvedu ciemiņus nelielā pastaigā... Sak' vakar vakarā GG un Gundega atbrauca ciemā, var jau no rīta ar mazliet pastaigāt apkārt...
Un sanāca palasīt grāmatu sniegā.
Uzstādījums: Sniegā tādā kā ievilkta vaga, tā kā kāds maisu vilcis, lielāku pēdiņu virkne, mazāku pēdiņu virkne, vēl viena mazāku pēdiņu virkne, tad vēl mazāku pēdiņu virkne un vienu vidēju pēdiņu virkne, daži spalvu kušķi...
Rekonstrukcija: Sazin kad, nezin kad, bet domājams, ka naktī (jo tādas lietas notiek naktī, kad neskatās, kad mazāk ziņkārīgie, kad tīrāks ēters un cilvēki guļ) pieaudzis lūsis (domājams, ka lūsene, varētu būt labākajos gados) ir nogrābis aiz skausta un eleganti pārlauzis mugurkaulu kakla daļā nu jau anonīmajai stirnai. Bet tā kā vieta, kur maltītes iegūšana veikta ir kaimiņmāju pagalms (nav ar tik traki, mājas ir kādus piecus, sešus gadus pamestas, toties no manām - ap 200 metri), sak' kas ta pa ēšan tādā vietā! Tad nu jāvēlk. Vilkšana ir pa nelielu nogāzīti, kādus simts metrus no medību vietas lūsei pievienojas divi kaķēni (viņu pēdiņas ir apmēram 2/3 no pieaugušā zvēra, savukārt pieaugušā zvēra pēda garumā ir kādas 2/3 no normālas cilvēka plaukstas). Kaķēni pāris reizes nospriņģo apkārt, bet tad iet rūpīgi aiz mātes ar medījumu. Vairākās vietās stirnai ir izplēsti nelieli spalvu kušķi, iespējams, kaķēnu darbību rezultātā. Tie ir kaut kādā mērā interesējuši pavisam sīko pēdu īpašniekiem - strūpastēm un klaidoņpelēm. Kaut kad vēlāk sniegā ievilktā sliede ir šķitusi gana interesanta kādai lapsai...
Mazliet iekāpām mežā, līdzi ievilktajai sliedei. Daždesmit metrus no mežmalas, blīvās jaunās apsēs stirna pāris kvadrātmetru platībā ir ļoti rūpīgi atpūkota, tad pārnesta un mazliet uzēsta, tad pārnesta kaut kur tālāk. Ej nu sazin kur - nemeklējām...
* * *
Nu vispār jau ir mēreni smieklīgi. Iespējams tas ir nojausts, bet diapozitīvi kasetēs jāietin tumsā (jo pārtinamo kasti man riebjas izmantot, plus viņa ir drūmi putekļaina) un tāpat tumsā arī jāieliek iekš tvertnēm(?)... Bet nu lūk, tās šaibas tomēr viegli reibina pie lampu apgaismojuma, bet tumsā... Oi, voi, voi..! Nu jā, šī bij' tā smieklīgā daļa. Tātad var pāriet pie skumjās...
Pirmie četri dipiņi ir no "nav ne jausmas" kurienes, bet vopšem, pofig par lopiem, stepēm un tamlīdzīgiem sīkumiem. Tur ir tādi kalni! Sarkanas klintis saulrietos (nu jā, jā banāli, vai nav vienalga!) un kādas klintis! Vienkārši vājprātīgi šķautņainas un robaini zobainas, ar nišām, plaisām, smailēm, tādiem kā durkļiem un citiem aksesuāriem... Skatos un gānos. Nu, vienkārši gānos.
* * *
Snakebite spitting spiders eyes
They swallowed up the night
Cried "meltdown zero marsh of lava"
With supersonic sight
And barriers of you and me out 1500 high
Spread here to there in smoking cans
They blackened out the sky
King met king we heard the bell
They kicked away the board
Flew headfirst to the bunkers
Then they started out once more
You and me were born again
As iron-plated pawns
We scorched our way through libraries
We shredded all the lawns
Til everything was rust and powder
Every stone was turned
And random programs re-arranged the areas to burn
The enemy is years ahead
He's tapped into the phone
He hides beneath the furniture
Knows all the special codes
The enemy's our destiny
He's pulling on the cord
He spits a line I spastic dive
And sell him his reward
I perform.
Hyperform.
Hyperform.
Hyperform.
Hyperform.
* * *
* * *

Previous · Next