Superlīme
No rīta ar superlīmi aplietas rokas (un nedaudz arī mati) garantē interesantu nodarbbošanos visas dienas garumā...
| |
|
Superlīme
No rīta ar superlīmi aplietas rokas (un nedaudz arī mati) garantē interesantu nodarbbošanos visas dienas garumā... |
|
| |
| |
|
The phantom of the opera
Es atkal redzēju savu mīļāko filmu... skaistā Vēbera mūzika... skaistie aktieri... tērpi... pats stasts... Noteikti skatīšos viņu arī divdesmito reizi, ja būs ar ko... |
|
| |||||
|
Nāves gaidās
Sodien ar citiem radiem biju ciemos pie sava vectēva, kurs guļ slimnīcā. Viņam nesen bija infarkts un tagad ir plaušu karsonis un vēl viņām ir atmiris viens kājas pirksts. Viņs vairs nav īsti spējīgs sakarīgi parunāt un neatceras pat kā sauc manu brāli. Es saprotu, ka no slimnīcas viņš diez vai dzīvs tiks laukā. Nāve mums ir tik ļoti tuvu. Ta ir jāapzinās, lai varētu normāli dzīvot. Rodas jautājums, ko es esmu labu izdarījusi, lai, ja nu gadījumā ar mani kaut kas notiek, saprastu kāda vispār ir manas dzīves un dzīvības jēga un vērtība. Es tagad pati īsti nesaprotu, ko esmu uzrakstījusi, bet iespējams kāds saprata...
|
|||||
| |||||
|
Sens dzejolim līdzīgs murgojums vārdā "Ķeram vēju"
Melns pūķis vēja spārniem no pasaules pirmsaakumiem skrien. Viņā viss labais un ļaunais, baltais un melnais, diena un nakts, dzīvība un nāve... Šis pūķis mīt manī, ap mani, manos sapņos un nomodā... Viņš ir visur un reizē nekur. Viņā rit sudraba asins, kas mūžam tecēs... Viņa acīs dzīvibas uguns, kas mūžam nedzisīs... Viņa sirds no tīra zelta, kas mūžam pildīs mūs... Viņa dvēsele kristāltīra un mūžam nemirstīga... Bez viņa es neesmu nekas, tādēļ vēlos tam līdzi doties un kā vējš traukties cauri laikam, sirdīm un sapņiem meklēt atbildes, neuzdodot jautājumus, meklēt skaisto neglītajā un neglīto skaistajā, Meklēt paradīzi ellē un elli paradīzē, meklēt un atrast vien sevi... Un visas atbildes sev līdzi nesot, kā krītoša zvaigzne debesīs viņš vēja spārniem mūžibu ķer...
|
|||||
| |
|
tūlīt pati pakāršos...
Es jau laikam kādas trīs/četras stundas mēģinu sataisīt, lai šeit būtu smuki un patīkami, bet jūtu, ka vēljoprojām nav labi... un dators arī divas reizes paspēja pakārties... |
|
| |
|
jūras smarža
Es no rīta pamostos un dzirdu, ka netālu ar mani runā jūra. Tā mani klusi aicina, bet es izliekos kurla un guļu tālāk. Pēc kāda laika es sajūtu kā smaržo jūra, bet arī šai maņai es neļaujos. Es zinu, ka tā mani aicina, bet mans slinkuma velniņš mani tur piesietu pie gultas un siltās segas. Un tā jau vairākus mēnešus. Šīs dienas apņemšanās: beidzot aiziet pie viņas vismaz uz kādu stundiņu. |
|