The · Nightqueens · Game

Melns pūķis vēja spārniem
no pasaules pirmsaakumiem skrien.
Viņā viss labais un ļaunais,
baltais un melnais,
diena un nakts,
dzīvība un nāve...
Šis pūķis mīt manī, ap mani,
manos sapņos un nomodā...
Viņš ir visur un reizē nekur.
Viņā rit sudraba asins,
kas mūžam tecēs...
Viņa acīs dzīvibas uguns,
kas mūžam nedzisīs...
Viņa sirds no tīra zelta,
kas mūžam pildīs mūs...
Viņa dvēsele kristāltīra
un mūžam nemirstīga...
Bez viņa es neesmu nekas,
tādēļ vēlos tam līdzi doties
un kā vējš traukties
cauri laikam, sirdīm un sapņiem
meklēt atbildes,
neuzdodot jautājumus,
meklēt skaisto neglītajā
un neglīto skaistajā,
Meklēt paradīzi ellē
un elli paradīzē,
meklēt un atrast vien sevi...
Un visas atbildes sev līdzi nesot,
kā krītoša zvaigzne debesīs
viņš vēja spārniem mūžibu ķer...