 | |
|
Braucot vilcienā kaut ko sapratu. Es sapratu, ka gribu tamborēt. Kad aizbraucu mājās, tamborēju, bets apratu, ka prasmes ir zudušas. Māku tikai kaut kādus visparatākos raktus, kurus tāpat nojaucu. Nekas, būs japameklē kāda grāmatiņa un gan jau kaut kā. Vismaz zinu, ko kāds saņems uz Ziemassvētikiem kā davanu. |
|
| |
|
Man ir radusies alerģija no skolas. Kad tajā ierodos, man vienkārši paaugstinās ķermeņa temperatūra, sāk sāpēt galva un acis. |
|
| |
|
Es nedrīkstu iemīlēties, es nedrīkstu iemīlēties, es nedrīkstu iemīlēties (stulbie taureņi), es nedrīkstu iemīlēties... |
|
| |
|
Es jūtu ka pēdējā laikā aizvienvairāk pazūdu no ikdienas rutīnas un visādiem pienākumiem. Nespēju vairs aiziet uz skolu, jo tā an sāk likties kā bezjēdzīga laika nosišana. Darbā arī vairs nesoēju nekam īsti koncentrēties. Neko negribas. Sāku dzīvot gandrīz tikai virtuālajā un sapņu pasulē. Man bija pārsteigums, ka tad, kad es sajutos tik ļoti vientuļa, piekāsta un pamesta, no visdažādākajām pusēm parādās cilvēki, kuri man neapzināti palīdz. Viņien ir lielākas problēmas nekā man un man mēģinot palīdzēt viņiem, pašai paliek labāk. |
|
| |
| |
| |
|
Kad satikos pēc ilgiem laikiemar savu vīriņu pie Origo. Kāda dāma pienāca mums klāt un teca, ka redzot, ka starp mums ir mīlestība. Un uzdāvināja jauno derību :D |
|
| |
| |
| |
| |
| |
| |
| |
|
Eh... šodien atkal vecotēvu aizveda uz slimnīcu... reizēm laikam vieglāk ir vienkārši nomirt, nevis čakarēt nervus sev un citiem... |
|
| |
| |
|
Šodien jūtos tā it kā nebūtu savā ķermenī. notiek visādas ikdienas automātiskas darbības, bet es kaut kur lidinos apkārt... |
|
| |
| |
| |
| |
|
Sakarā ar darbam nepiemērotajiem apstākļiem šodien stundas tiek atceltas:) (skolā ir tikai kādi 10 grādi) |
|