The · Nightqueens · Game

Ak, es reizēm pat mulstu, cik daudz manu paziņu lokā ir daudz skaistu cilvēku ^^ Nevaru vien beigt priecāties. Un runa šeit nav tikai par ārējo skaistumu

Šodien mūsu ābelē redzēju pirmo reizi mūžā tuvplānā dzīvu sīli. Ļoti daiļš putns ^^

Jau atkal pārliecinājos, ka manai ideālajai dzīvesvietai vajadzētu atrasties 7km no civilizācijas. Apmēram tik daudz šodien atkal nobraucu līdz veikalam. Patīk man vizināties pa Kāpu ielu un vērot potenciālās mājas, kurās varētu kādu vakar bradāšanas ietvaros paviesoties. Kapos arī beidzot pa ilgiem laikiem jāieiet. Reiz likās, ka Kapu iela Kāpu ielas vidū ir tikai jautra spēle ar vārdiem, kas radusies kāda huligāna roku darbu rezultātā, bet jautri, ka tā tomēr nav.
Kauguru galā šodien redzēju mīlīgu skatu - divi urlīga paskata vīri pastaigājās stumjot katrs pa rozā bērnu ratiņiem. Vīrieši ar maziem bērniem vienmēr izskatās ļoti mīlīgi, bet šis bija pavisam jauks skats.
Gribas vēl kādu reizi redzēt vienu kucēnu, kurš izskatās pēc mana bijušā suņa miniatūras kopijas, bet tad laikam visu dienu būtu jābraukājas krustu šķērsu pa Kauguriem.

Šodien bija sūdīga diena burtiskā nozīmē - omai piemetusies caureja un posmā no savas istabas līdz tualetei viņa šodien kādas trīs reizes uztaisīja kārtīgas sūdu peļķes. Labi, ka man ir gāzmaska, un labi, ka viņa to visu pēc tam arī veiksmīgi savāca. Tikai paliek žēl viņas, kad šajos posmos jāpārtiek no bezgaršīgiem pārvārītiem rīsiem un rūgtām tējām.

Viņam bradājumbildes visās malās, bet man rotiņas -

Fifigņas 10.04.2010

Patīk, kad notiek nelieli ikdienas brīnumi - beidzot vienā no lielākajām rokdarbu domubiedru grupām traukos pamodās grupas īpašniece un iecēla mani un vēl vienu dāmu par adminiem. Kaitina, kad laba grupa grimst spama purvā.

Šonakt es izgāju sev sagatavoto psiholoģisko testu pat divas reizes - gan dzīvē, gan sapnī.

Vakar beidzot atklāju velo sezonu, kas tika apvienota ar bradājumu kopā ar diviem jaukiem vīriešcilvēkiem. Pirmo reizi mans ķermenis piedzīvoja tādu stāvokli, kad muskuļi vienkārši fiziski nespēj mani noturēt kājās. Bija jautri. Šodien staigāšana pa trepēm arī sagādā nelielas problēmas, bet karsta vanna, šķiet, ka ir palīdzējusi. Ja rīt nelīs lietus, būs nedaudz jāpabraukājas gar jūru, lai muskuļi pierod pie darba.
Šodien tika jauki pavadīta diena dārzā, kur galvenais notikums bija ugunskura kurināšana. Kopš mājā pāri ielai ievācās visādi ārzemju kretīni, kas zvana policijai katru reizi, kad sajūt dūmu smaku, nebijām tā kārtīgi dedzinājuši pērnās lapas un zarus. Šodien to darījām teritorijas otrā pusē un viss izvērtās veiksmīgi. Es ar omu pat tikām pie mums ļoti mīļas un gardas delikateses - pelnos ceptiem kartupelīšiem. Ar sviestiņu tie tika ātri noēsti. Bet tagad jāiet taisīt siera-olu salātiņus, kurus es grasos ēst katru dienu, līdz man paliks no viņiem slikti.

Laikam diezgan sen neesmu šeit neko rakstījusi, bet apsolos laboties, jo taustiņu klaboņa manu pirkstu galos, kad rakstu visādas muļķības, man šķiet ļoti tīkama.

Man ir uznākusi neliela iekšējā krīze - nezinu, ko tālāk ar savu dzīvi darīt.
Turpināt bioloģijas studijas no tīri praktiskā viedokļa nav īsti lielas jēgas, jo neizskatās, ka manis interesējošajās nozarēs tuvākajā laikā kaut kas notiks, kur būtu iespēja tikt pie kādiem līdzekļiem, kā arī visu sev interesējošo teoriju varu apgūt pašmācības ceļā.
Man ļoti gribētos iet uz visādiem kursiem un iemācīties dažādas lietas darīt labāk un kvalitatīvāk, piemēram, kulinārija, juvelierdarbi, adīšana, šūšana, dziedniecība, kādas masāžas, dziedāšana. Vēlos apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli. Tik visiem šiem kursiem ir nepieciešama nauda, kuras man pašreiz nav. Vajadzētu kādu darbu.
Labprāt strādātu kādā labdarības organizācijā un rūpētos par pamestiem dzīvnieciņiem. Brīnišķīgi būtu strādāt kādā teātrī, kur bonusā es varētu skatīties visas aktuālās izrādes. Būtu labi, ja es varētu nodarboties ar dažādu rotiņu izgatavošanu un ar to varētu arī ko nopelnīt, bet diemžēl Latvijā konkurence šajā jomā ir pamatīgi uzblīdusi.
Variants būtu braukt uz kādu citu valsti, bet tas būtu ļoti grūti, jo Latvija kā zeme man ir loti mīļa, nemaz nerunājot par visiem jaukajiem cilvēkiem, kas šeit mīt.
Ehh, tāda čīkstēšana vien sanāca, bet gribējās to kādam uzrakstīt.

Šovakar atkal pārliecinājos,ka man ļoti patīk adīt zeķes. It sevišķi,kad ir sasniegts pirkstu stāvoklis,ka ir visu laiku jāturpina adīt, lai nesāpētu pirksti.

Šodien biju arī uz Ķīpsalas peldbaseinu,kur no sirds izpelējos un izlēkājos. Rīt mani muskuļi noteikti par sevi liks manīt. Būtu vairāk naudiņas, varētu biežāk iet plunčāties

Sen nebija bijusi tāda nesteidzīga nedēļas nogsale, ko pavadu Rīgas dzīvoklī trijatā ar mīloto vīrieti un kaķi. Filmas, karstvīons, zupiņa. Beidzot man izdevās pagatavot tādu zupu, kas man garšotu, jo šis jautājums man no bērnības laikiem ir tāds traumatisks, jo daudzus gadus katru darba dienu man pusdienās bija jāēd kāda omas taisīta kubiņzupa. Manis taisītajai zupai bija tikai viens trūkums - viņa pārāk ātri beidzās, lai arī man likās, ka pagatavoju diezgan daudz.
Pēdējās nedēļas laikā es gandrīz katrud dienu esmu dzērusi karstvīnu. Šim dzērienam ir tā pati vaina, kas zupai. Vispār man šis dzēriens patīk, jo sniedz man to, ko es no alkohola sagaidu - situmu, labu garšu un ivieglu iedvesmojošu reibumu. Ar pārējiem dzērieniem pēdējā laikā ir tā, ka ir divi stāvokļi - pirmais, kad nav nekāda efekta, otrais, kad man ir palicis slikti.
Šodien sanāca noskatīties Karību jūras pirātus - visas trīs daļas. Patīk man tie pirāti, ko tur padarīt. Paralēli tv nodarbojos ar džemperīša adīšanu. Gribas man tādu beidzot pabeigt, citadāk man sāk likties, ka man ir uzlikts kāds lāsts - vienmēr sanāk kādas nejaukas kļūdas, kas visu skatu un nēsāšanas prieku saplēš.
Vēl es sapratu, ka ir baigi labi reizēm nedaudz sastrīdēties, jo pēc tam ir salabšanas fāze, kurai nāk līdzi dažas patīkamas fiziskas aktivitātes.
Nevaru beigt priecāties par pasaules vislabāko kaķēnu, kurš mitinās mūsu dzīvoklī. Viņa burvīgi kaķojas, izdomā visādus jokus, skraida pa sienām ir ir vienkārši neatvirāma, apburoša, kaista, mīļa un visādi citādi lieliska >^.^<

P.S. I'd like to drink a nice cup of hot tea to celebrate the Unbirthday of everyone who has one today, cheers!

Vakar visu dienu jutos vienkārši drausmīgi – galva plīsa uz pusēm, garastāvoklis nekdāds, kaut kāds dīvains nogurums. Domāju, ka būšu kaut ko nelāgu saķērusi. Vakarā domāju, domāju un beigās izdomāju, ka neesmu dzērusi kafiju, tāpēc tādu izvārīju. Jau pēc dažiem malkiem visa sliktā jušana bija pazudusi. Secinājums: man ir atkarība no kafijas. Iepriekš to īsti nebiju pamanījusi – vienkārši katru dienu vismaz viena tasīte šīs dziras tika izdzerta. Laikam pie šīs atkarības tiku šajā vasarā, kad pēc nogulēšanas līdz 12.00 vai 13.00 galvā bija tāds savāds dullums, kuru noņemt varēja ar vienu kafijas krūzīti. Plus vēl bia jauki tā pie kafijas vienkārši pāris stundiņas papļāpāt ar omu. Viņai vismaz stāsti maz atkārtojas un gandrīz vienmēr ir interesanti.

Man vispār vajag saulīti. Ja visu laiku ir nomācies laiks, man ķermenis nezina, ka ir diena un jāmostas. Visu laiku ir tāda laiska vakara sajūta, kad neko īsti negribas darīt. Sliņku minkām šis laiks ir vislabvēlīgākais un tie arī nekautrējas mīļi pieglausties un sasildīt, līdz ar to atņemot jabkādu apņemšanos beidzot agrāk piecelties un aiziet uz visām lekcijām.

Man laikam jāiet stūrī nokaunēties, jo pārāk ilgi neesmu šeit neko rakstījusi. Laikam vienkārši aizraujos ar citu dvēseles sāpēm, priekiem un dažādiem piedāvājumiem, ka aizmirstas pašai nedaudz pačīkstēt par nežēlīgo, bet skaisto dzīvi.

Sakarā ar mīļotā vīrieša dzimšanas dienu vakar pirmo reizi mūžā cepu kūku. Tik nedaudz ar omes palīdzību. Viņai vismaz beidzot radās sajūta, ka viņa ir kādam vajadzīga. Šķiet, ka šīs sajūtas trūkums nomāc lielāko daļu veco ļaužu, kas arī ir iemesls viņu nīkuļošanai. Jebkurā gadījumā kūka sanāca garda un recepte arī ir pierakstīta. Šis bija tāds kā easy mode. Hard mode laikam būs medus kūkas izcepšana, bet to kādu citu reizi. Man vispār parasti nepadodas ēdienu gatavošana pēc receptēm - patīk labāk improvizēt ar to, ko es pēkšņi "ieraugu". Tikai tos ēdienus, ja viņi ir labi sanākuši, citreiz ir gandrīz neiespējami atkārtot, jo liela daļa sastāvdaļu ir vienkārši improvizācija un pēcāk aizmirstas.

Vēl man visu dienu sāp celis un šoreiz es pat zinu šo sāpju iemeslu - vakar svinību ietvarā aizgājām uzspēlēt biljardu. Kā nu gadījās, kā ne vienā brīdī baltā bumbiņa lidoja gaisā un nolaidās uz mana ceļgala. Asa sāpīte un skaļš spiedziens. Cerams, ka nekas nopietns nebūs un rīt vairs nesāpēs.

Šobrīd esmu Jūrmalas mājā, kur blakus istabā ir ļoti "silti" - elpojot var redzēt tvaiku. Manā istabā uz pilnu jaudu darbojas abi sildītāji un deg deviņas svecītes.

Trans - Siberian orchestra jaunais albums ir vienkārši ņerr ^^