Es no rīta pamostos un dzirdu, ka netālu ar mani runā jūra. Tā mani klusi aicina, bet es izliekos kurla un guļu tālāk. Pēc kāda laika es sajūtu kā smaržo jūra, bet arī šai maņai es neļaujos. Es zinu, ka tā mani aicina, bet mans slinkuma velniņš mani tur piesietu pie gultas un siltās segas. Un tā jau vairākus mēnešus. Šīs dienas apņemšanās: beidzot aiziet pie viņas vismaz uz kādu stundiņu. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 3. Aprīlis 2007, 22:30, nightqueen commented: Man jau nedaudz kauns par sevi, jo līdz jūrai ir tikai kādi 200-300 metri... On 4. Aprīlis 2007, 00:51, nightqueen replied: Tā jau ir. Parasti cilvēki, kam nav tādas iespējas man saka: ja es būtu tavā vietā es uz jūru ietu katru dienu... |