jā, jā, to jau var saprast, ka tas viss nav vienas dienas piedzīvojums, bet vienalga forši! Es pašlaik lasu Antona Austriņa grāmatu "Puiškāns" - tās tieši arī ir atmiņas iz bērnības. Viss tik ļoti vienkārši, brīžiem pat līdz asarām naivi, un nekas arī nav "piedzejots" klāt, grozies kā gribi.
Ja vēl nav lasīts, silti iesaku, jo ļoti noder, lai norobežotos un nostabilizētu psihi vismaz uz kādu brīdi.
PS
man palīdz:)