ir tie pāris brīži, kad tu spēj novērot, kā laiks tek tālāk. Nav jau tā ka es justos veca, vai vecāka, bet es redzu, ka citi tādi ir palikuši, un ja jau viņi pēkšņi ir nolēmuši kļūt pieauguši, tad jau laikam arī es esmu kaut kur blakus, vai vismaz ne tālu no tā, bet es nesatraucos par sevi, bet gan par pasauli man apkārt, jo tie nav gadi, kas padara mūs vecus, bet gan lēmumi, ko sākam pieņemt tuvojieties noteiktiem gadu skaitļiem.