(bez virsraksta)
Jan. 14., 2004 | 02:30 pm
No:: gorgona
nu, es arī tā biju kādreiz domājusi. ka pamācīšos - un viss. a kas tev deva. dažus gadus tāpat vien padzīvoju neko nemācījusies, tikai strādādama, un uz vecumu sagribēju mācīties atkal, tad nu tagad to daru ;) tikai pārmaiņas pēc - neklātienē. tā vismaz tas ir paciešami.
bet no otras puses - es paskatos, kā mana mīļotā dārgā mācās medicīnu. un lai taptu pati par ārsti strādāt, viņai vēl n-tie gadi jānomācās. bez mazākās iespējas praktiski izmantot apgūtās zināšanas un saņemt par to naudiņu. nu vot, skatos uz viņu, uz to, cik milzīgs apjoms viņai apgūstams, un saprotu, ka tas, kas man ir - tie tikai tādi nieki vien ir.
bet, tajā pat laikā, tas mani neattur gribēt arī medicīnu mācīties ;) lai gan zinu, ka nekad to nedarīšu.
bet vēl no citas puses - ir tik sasssssssodīti labi neko citu nedarīt kā vien tikai strādāt/būt. tāda labuma atblāzma man ir katru reizi pēc sesijas mēneša. viens mēnesis, kad notiek NEKAS. kad es vienkārši esmu.
bet no otras puses - es paskatos, kā mana mīļotā dārgā mācās medicīnu. un lai taptu pati par ārsti strādāt, viņai vēl n-tie gadi jānomācās. bez mazākās iespējas praktiski izmantot apgūtās zināšanas un saņemt par to naudiņu. nu vot, skatos uz viņu, uz to, cik milzīgs apjoms viņai apgūstams, un saprotu, ka tas, kas man ir - tie tikai tādi nieki vien ir.
bet, tajā pat laikā, tas mani neattur gribēt arī medicīnu mācīties ;) lai gan zinu, ka nekad to nedarīšu.
bet vēl no citas puses - ir tik sasssssssodīti labi neko citu nedarīt kā vien tikai strādāt/būt. tāda labuma atblāzma man ir katru reizi pēc sesijas mēneša. viens mēnesis, kad notiek NEKAS. kad es vienkārši esmu.