Standartauto rallijs "Rietumi 2003"
Okt. 13., 2003 | 09:09 am
Tā kā iepriekš neesmu īpaši atskaitījies kā mums gāja, tad izdarīšu to tagad un šeit.
Piektdiena, 10.oktobris
Aizbraucu vakarā uz Ogri, salasīju visu rallim nepieciešamo vecajā Megarulzā (bilde ir pēc standartauto rallija "Milzis 2003"). Domāju ņemt arī otras riepas, taču beigās sapratu, ka tad viss nesalīdīs autiņā, ja skaita, ka bez manis un Cunska (mūsu ekipāžas stūrmaņa), tur vēl atradīsies Askolds un Eva. Tā bija mana pirmā kļūda - grunts un dubļu posmos tās riepas vajadzēja kā ēst! Neko, beigās ap 20:00 izkasījos no Ogres un aizbraucu uz Rīgu. Tikmēr Cunskis jau bija izskrūvējis no sava autiņa sev 4-punktu jostu. Savācu šamējo, aizbraucām pakaļ arī Askoldam un Evai. Tālāk jau mūsu ceļš veda uz Citymarket Ulmaņa gatvē, kur bija jāpaspēj līdz 22:00 iegādāties ugunsdziru ciemakukulim. Tā kā mēs veiksmīgi iekļāvāmies laika normā, tad tas mums pilnībā izdevās.
Tālāk jau lēnām (jo ārā gāza baismais lietus, mašīna bija smaga un esošās riepas ar nevisai labu protektoru) uz kādiem 90-100 km/h devāmies Liepājas virzienā. Lietus pa ceļam lija ar pārmaiņus stiprumu - te gāž kā no spaiņa, te vispār nekā. Vienīgi tuvojoties Liepājas rajonam lietus it kā mazinājās, toties pieņēmās spēkā vējš.
Apmēram ap kādiem 23:45 bijām tikuši jau līdz Skrundai, kad skatamies ceļa malā stāv viens autiņš un pīpli balso - nu pofig, jāskrien nav, piestās. Apstājamies, izrādās vīreļi pārrēķinājušies un šamējiem apmēram 1km pirms Skrundas beidzies bendža ;) Neko - paņēmām šos šlepē un izvilkām cauri Skrundai uz tuvējo benzīntanku. Galā drusku pamoralizējām (to Cunskis ir piefilmējis :)) un braucām tālāk.
Liepājā ieradāmies jau ap 0:30 naktī :) Protams, ņemot vērā, ka rīt būs jāstartē - jau tajā vakarā aizdevāmies apskatīt potenciālo starta vietu, lai no rīta nav jāmaldās. Kad bijām pamaldījušies nedaudz pa Liepājas izdangātajām ielām beidzot devāmies pie MRT uz naktsguļu :) Loģiski, ka vispirms tika iztukšoti līdzpaņemtie ugunsdziras krājumi un drusku parunāts par dažādām lietām. Rezultātā - gulēt gājām tikai ap 04:00 no rīta.
Sestdiena, 11.oktobris
Piecēlāmies no rīta jau laicīgi. Paēdām brokastu, aizbraucām uz LDC veikt pēdējos sagatavošanās darbus, kas izpaudās kā Cunska jostas ieskrūvēšana un dažu štruntu nostiprināšana bagažniekā, lai vākojoties tie nelēkā riņķī :) Pēc tam jau devāmies uz reģistrāciju.
Pa ceļam izsecinājām, ka priekšējais kreisais pagrieziens ta strādā, ta nestrādā :) Ar domu, kaut kur gļučī kontakts. Galvenais, lai tas strādātu, kad auto tiks atradīts Teh.komisijai :) Ak jā - vēl mēs pielējām pilnu bāku ar bendžu :))
Reģistrācijā un Mandātu komisijā ieradāmies laikus (tas ir apmēram 11:30) Reģistrējāmies bez īpašiem kāzusiem. Dabūjām starta numuru, kas šoreiz bija 36, sponsoru uzlīmes, kontrolkarti un močijām uz TK. Tur vīruks sāka baudīt gaismas un pagriezienus un pārējo tā virspusēji (katrā ziņā "Milzis 2003" TK bija nopietnāk organizēta). Protams, mums paveicās, jo pagrieziens nostrādāja :) Tālāk jau mums atlika gaidīt mūsu nozīmēto starta laiku, kas, savukārt, bija nolikts uz 15:33. Būtu zinājis to ātrāk, būtu braucis vispār tikai sestdien un nebūtu tā iesprindzis, bet tas nu tā! Katrā ziņā mums bija laiks, lai izrēķinātu regularitāti, pārskatītu leģendu un, galu galā, arī paēstu ;))
Pēc visa tā mēs vēl aizbraucām paskatīties pirmo asfalta dopu, kas saucās "M-Motors 1" un atradās gandrīz pie tās mātes skulptūras, kas gaida dēlus vai fig-viņ-zin-ko no jūras. Paskatījāmies, es drusku sastrjomojos, bet neko - braucām atpakaļ un gaidījām savu startu. Protams, pa to laiku nervu nomierināšanai, gājām gan pačurāt, gan cigaretes kūpinājām, līdz beidzot sagaidījām savu startu.
Pirmais pārbrauciens jau bija zināms. Nonācām pie ĀS-1 un gaidījām pirms LK savu minūti. Kad tikām iekšā strjoms bija pieaudzis spēkā, taču ātri vien pazuda pēc starta. Trasē bija jāveic 2 apļi. Pirmajā aplī viss bija štokos, otrajā aplī gan sanāca vākties :)) Pēc taisnā gabala, bija neliels serpentīņš, pēc kura izbraukšanas tad arī sanāca veidot šķērītes :))) Bet neko - savācos, un pabeidzu trasi. Izrādās rezultāts nemaz nebija tik slikts :) Kā vēlāk skaitot izskatījās bijām 21. no 38 ekipāžām.
Tālāk jau bija pietiekoši strauji jāveic otrais pārbrauciens līdz ĀS-2, kas saucās "Garnizons-1". Pārbraucienu veicām OK, īpaši pat neiespringstot, taču, kad nonācām līdz trasei - sapratām, būs ko iesvīst :) Tā arī bija. Trase bija liels taisnstūris ar garām taisnēm un 90 grādu līkumiem ar ātrumslāpētājiem pirms tiem. Lielākā trases daļa bija dubļains māls... Te nu mani arī pievīla manas pabrauktās riepiņas, kā arī drusku līkās rociņas :) Nostartējām, plēšam pa starta-finiša taisni, galā ātrumslāpētājs. Iegāju tajā nedaudz pa ātru, kā rezultātā izejā autiņu sāka nest uz trases ārmalu. Tā kā kūleņot negribējās, tad maigi piezemējāmies uz sāna grāvī :)) Rezultātā, pārsista riepa un nenobraukts dops, kā arī kavējums... Bet tas viss ir pupu mizas - organizatori pasauca policijas Land Rover'u, kas dežūrēja pie dopa, izvilka mūs laukā, pieripinājāmies pie finiša, saņēmām ierakstu kontrolkartē, turpat nomainījām riepu un, aidā!, uz Vecpili -1 iepazīties ar trasi un pierakstīt stenogrammu. Kopsummā izrādījās, ka kavējums mums bija tikai 4 minūtes :) Kaut gan, man domāt, ka bija stipri vairāk ;))
Ak jā - pēc tā paša nelaimīgā Garnizona-1 - pabraucām kādu gabaliņu uz priekšu un aizmugurējā labajā pusē parādījās nelāga graboņa-klaboņa, kā vēlak izrādījās, tas bija jaunais BOGE pakaļējā amortiņa atbalsta gultnis, kurš neizskaidrojamu iemeslu dēļ beidzās salīdzinoši ātri... Bet par graboņas vaininieku es uzzināju stipri vēlāk (ar domu noteicu, kas tad īsti grab), līdz tam man bija dažādi minējumi - bet galvenais bija tas, ka nebija izmainījusies bremžu darbība, kā arī īpaši nebija mainījusies autiņa uzvedība uz ceļa.
Jā - bet tagad atpakaļ pie lietas. Aizlidojām uz Vecpili-1, piebraucam pie LK, apdzenot visus, kas priekšā. Tiesnesis ieraksta laiku kontrolkartē un pasaka, ka pie finiša nav jāapstājas, bet jābrauc tālāk - nu ko - izbraucam Vecpils dopu, pierakstam steni (īstenībā, vajadzēja tur pierakstīt vēl dažas lietas, taču uztraukuma dēļ šis tas piemirsās, bet par to nedaudz vēlāk :)) Palidojam garām finišam un tiesnešu STOPam un HOPĀ! priekšā stāv ekipāža un tai blakus uz ceļa PULKSTENIS! Bļins.. tā ir regularitāte, bet tā mums vēl nav vajadzīga - bet ja jau tas biedrs priekšā stāv, tātad kaut kāds ieraksts mums tomēr ir vajadzīgs - Cunskis izkāpj un aizcilpo cilvēku bariņa, kas stāv gabaliņu aiz pulksteņa uz priekšu - šamējie saka: "Jums takš jāiet atpakaļ pie tiesnešu STOPa un tur jādabon ieraksts!" - Cunskis aizskrien atpakaļ, es neko ļaunu nenojauzdams, pabraucu atpakaļ, sagaidu viņu un AIZIET uz priekšu - laiks iet, jātiek atpakaļ uz Vecpils-2 startu! Tiesneši, protams, kontrolkartē ierakstu bija izdarījuši - aizbraucam uz Vecpils-2 startu, tur vīrelis uz mums paskatās un saka: "Jums te nemaz nebija jābūt! Jums jau regularitāte jābrauc!" Mēs nesaprašanā vaicājam, kapēc tā, ja mēs Vecpili izbraucām tikai vienu reizi un to pašu iepazīšanās nolūkos - šamējais atkal: "A kapēc jums te šis ieraksts?" (tas attiecināms uz to, ko Cunskis dabūja mirkli iepriekš) "Jums takš skaidri un gaiši pateica, ka pie finiša nav jāapstājas!" Mēs, protams, oponējam pie mašīnas, kas stāvēja uz regularitātes sākuma, kā arī pie cilvēkiem, kas ieteica iegūt ierakstu. Beigās džeks kaut ko nomurmina, bet ieraksta starta laiku un nostartē mūs! Aiziet! Sajūta, protams, jauka :) Griežam, cik nu autiņš iet, taču ar apdomu bremzējot pie ātrumslāpētājiem (kaut kā vēlreiz atrasties grāvī galīgi negribas ;)) Izbraucam dopu, dabonam beidzot riktīgo ierakstu - un aiziet regularitātē. Drusku gan stresiņš ir, taču kaut kā (ar neizskaidrojamu spēku palīdzību), beidzot uzņemam vajadzīgo tempu un nobraucam regularitāti, gandrīz pa nullēm. Tālāk jau seko pārbrauciens uz Garnizons-2. Pieveicam to godam, ierodamies laikus - taču kārtējās nelielās rindas dēļ, Cunskis ir spiests aizdoties pēc tiesnešu kavējuma :)
Otro Garnizonu nobraucam bez liekiem ekscesiem - varbūt pat pārāk uzmanīgi. Taču nobraucam :) Dabūjuši ierakstu - atkal metamies ar pilnu krūti uz Vecpili-3. Sāk jau krēslot, un kamēr nonākam līdz galamērķim, jau ir samieties tumšs. Atkal laika kontrole, starts, stenogramma, līkumi, ātruma slāpētāji, taču šeit iezogas tā jaukā mazā neprecizitāte, par kuru iepriekš jau minēju. Iepriekš, kamēr braucām pa gaismu - viss bija jauki dopa beigās ir divi augšupejoši kreisie līkumi, kuros ir tramplīni, pirms kuriem, savukārt, ir uzstādīti slāpētāji :)) Tā kā tie bija leģendā, kaut kā aizmirsās tos pierakstīt stenī... Rezultātā - pēdējo tramplīna slāpētāju (kas bija rindiņā saliktas riepas, labi, ka pa vienai :)) forsējam taisni, jo maģiskās riepas parādījās pēkšņi un, sūdīgo riepu dēļ, bremzēšana izvērtās par jauku nekontrolējamu slīdi. Tā kā autiņš ir salīdzinoši augsts + liels ienākošais ātrums - slāpētājam laikam jau pat nedaudz pārlēcām, jo pēc tam es apstājos, padevu nedaudz atpakaļ (ja nu kāda riepa tomēr ir aizķērusies priekšā ;)) un pēc tam uz priekšu tos nieka 100m līdz finišam. Protams, laiks priekš kaķiem :)) Joka pēc pajautājam tiesnesim, lai paskatās zem autiņa vai nav kāda riepa aizķērusies - šamējais arī paskatījās ;)) Izrādījās, ka visas bija palikušas turpat, kur tām vieta. Tagad atlika vien noforsēt pēdējo garo pārbraucienu atpakaļ uz rallija startu/finišu, kas noslēdza raļļa pirmo apli. To, protams, organizatori bija plānojuši, ka dalībnieki veiks pa gaismu - tad nu lūk - mums tā visa rezultātā jau gandrīz atkal spīdēja kavējums, jo labs ceļa gabals bija jāveic pa šauru, mālainu (tā kā atkal bija sācis līt, pie tam diezgan pamatīgi - tad tas nebija īpaši viegli) celiņu un, galvenais, pa TUMSU! Tā rezultātā vienu brīdi mums stipri paveicās (nekā savādāk to tagad nevaru nosaukt) ar kādu telefona stabu, kas bija pielīdis pārāk tuvu ceļam ;)) Cunskis vēlāk teica, ka nav paspējis pat nobīties :)) Bet stāsts ir īss - ceļš, kā jau minēju, bija mālains, pie tam vietām ar diezgan negatīvu slīpumu. Tu brauc, brauc - un pēkšņi jūti, ka autiņa pakaļai ir tendence slīdēt laukā un līdz ar to arī griezt purnu. Neliela piebremzēšana vai gāzes nomešana - un gaita iztaisnojas. Tad nu lūk - tieši šīs izslēdēšanas dēļ mūsu ekipāža gandrīz jau arī būtu taranējusi to nelaimīgo telefona stabu, taču - paveicās!
Galu galā nonācām pie LK-7A veiksmīgi un bez kavējuma :) Pimais aplis bija pieveikts. Paēdām turpat vakariņas, satikām mūsu atbalstītājus, parunājām par mūsu bēdām un priekiem un tā lēnām bija pienākuši 21:15, kas bija mūsu otrā apļa starta laiks.
Pirmais dops otrajā aplī bija atkal M-Motors-2. Šoreiz to nobraucām nedaudz ātrāk nekā kā pirmo reizi, tomēr pēc rezultātiem vienalga bijām tikai 22. konkrētajā ātrumposmā. Tālāk jau mērojām ceļu uz Karaosta-1 dopu. Tas bija visumā mierīgs, jo Liepāja naktī nav nekāda īpaši dzīvā vieta :) Aizbraukuši galā, ievērtējām situāciju - dopa sākums iet pa mazu, šauru skujām nobirušu un mitru asfalta celiņu un tad iziet uz riktīgas šosejas! Tālāk jau pāris līkumi - ātrumslāpētāji un atkal šoseja - tā divi apļi un beigās finišs. Nobraucām, manuprāt, veiksmīgi - pēc provizoriskajiem rezultātiem atkal bijām ap 20.vietu (precīzus rezultātus nezinam, bet par to vēlāk).
Pēc dopa finiša sekoja "jautrais" pārbrauciens uz M-Motors-3, kuru tā arī nebeidzām, jo liepājnieki bija pacentušies pārbraucienu noorganizēt pa karaostas kāpām, kurās tad arī veiksmīgi nomaldījāmies un tam visam beigās uzsēdāmies uz akmeņa tā, ka pašu spēkiem nost tikt bija neiespējami... Praktiski ar to arī mūsu rallijs beidzās... Visādi izmēģinājāmies, taču nost netikām - Cunskis aizskrēja līdz trasei, mēģināja dabūt palīgā kādu garāmbraucošo ekipāžu, taču visi izrādījās drūmi nevaļīgi (visiem kavējumi vien bija prātā...) - līdz beidzot nekas cits neatlika, kā zvanīt organizatoriem. To arī es izdarīju - pēc nepilnām 20 minūtēm (kopsummā mēs uz akmeņa nosēdējām kādas 40-45 minūtes) ieradās arī pats organizators Bite, kopā ar kuru tad pa visiem veco Megarulzu no tā akmeņa arī nocēlām... Tālāk jau viss risinājās gana sireālistiski. Tā kā kavējums mums bija ne pa jokam - organizators pateica, ka uz M-Motors-3 braukt nav jēgas, lai braucam viņam pakaļ uz Karaostu-2, nobraucam to un tad braucam finišēt. Šis padoms tad mūs arī zināmā mērā arī iegāza... jo pa ceļam uz M-Motors-3 bija pēkšņā laika kontrole (PLK), bez kuras ieraksta kontrolkartē draudēja bezierunu diskābelis... Tā kā mums tā nebija - attiecīgi finišā mēs arī tikām izslēgti. Bet par to nedaudz vēlāk.
Aizbraucām organizatora pavadībā līdz Karaostai-2, lai vismaz nobrauktu to. To būtu izdevies nobraukt vēl ātrāk nekā pirmo reizi, taču vienā 90 grādu līkumā drusku par daudz saslidināju autiņu kā rezultātā - izslīdēju no trases, te nu arī dārgās sekundes pazuda... Kaut gan rezultāts īpaši neatšķīrās no pirmās Karaostas braukšanas, tomēr pēc provizoriskiem rezultātiem mēs jau bijām tuvu 30.vietai konkrētajā ātrumposmā.
Pabeidzām braukt, pēc leģendas ātri aiztikām līdz finišam, saņēmām savu ierakstu kontrolkartē un devāmies uz sekretariātu rezultātu saskaņošanai. Tur nu mūs gaidīja vairāki jaunumi:
1) regularitāte ir tikusi atcelta - līdz ar to visa mūsu iesvīšana bija priekš kaķiem - bet vismaz labi Cunskis ierubīja fišku kā tas viss ir jākordinē no stūrmaņa puses;
2) M-Motors-3 arī ir ticis atcelts, jo pilsētā pēc 23:00 nedrīkst trokšņot - un tā kā M-Motors dops atradās gandrīz vai pašā pilsētas centrā - attiecīgi uz to arī attiecās šis maģiskais aizliegums;
3) jau pieminētā PLK... tiklīdz dāmīte, kas rakstīja un rēķināja rezultātus, uzmeta acis mūsu kontrolkartei - momentā pateica, ka mēs esam izslēgtie jau iepriekšminētās problēmas dēļ.
Tā kā mums nebija vairs īpaši daudz spēka kaut ko argumentēt, kā arī pulkstenis jau bija tuvu 24:00 - parunājāmies ar dažām pazīstamajām ekipāžām un devāmies uz mājām pie MRT.
Tur pārējie lēnām tukšoja glāzes un gaidīja mūsu pārrašanos. Pēc tās ātri noskatījāmies uzfilmēto materiālu, paši iedzērām pa glāzei un tad es parubījos krēslā :))) Tālāk jau viss bija gana vienkārši - tiku pamodināts un visi sāka taisīties gulēt. Pulkstenis laikam bija kādi 01:30, kad es veiksmīgi tiku savā guļammaisā un mani vairs ittin nekas nesatrauca - izņemot miegu, protams :))
Svētdiena, 12.oktobris
Rīts sākās salīdzinoši agri :)) Ap kādiem 10:00 visi sāka mosties :) Cunskis sūdzējās, ka visu nakti esot pa sapņiem lasījis leģendu un ik pa laikam trāpījis grāvī ;)) Mani katrā ziņā tādas lietas pa miegam nemoka :))
Paēdām visi lēnā garā brokastis, uzpīpājām, parunājāmies par iepriekšējo dienu - un tad jau bija pienācis laiks doties uz Rīgas pusi.
Ceļā īpaši nekas neatgadījās, ja neskaita dažus traucējošus aspektus:
1) graboņa-klaboņa kreisajā aizmugurēja pusē - Saldus benzīntankā mēs beidzot kolektīvi izsecinājām, ka pie vainas ir tas BOGE amortizatora atbalsta gultnis;
2) pie 110-120 km/h stūre kļuva tāda viegli drebelīga... :)
Rīgā fiksi izlaidu vispirms Askoldu un Evu pie viņu mājas, tālāk aizvedu Cunski uz mājām, izskrūvēju šamējā jostu un devos mājās :))
Tādi lūk bija mani un Cunska piedzīvojumi standartauto rallijā "Rietumi 2003"!
Piektdiena, 10.oktobris
Aizbraucu vakarā uz Ogri, salasīju visu rallim nepieciešamo vecajā Megarulzā (bilde ir pēc standartauto rallija "Milzis 2003"). Domāju ņemt arī otras riepas, taču beigās sapratu, ka tad viss nesalīdīs autiņā, ja skaita, ka bez manis un Cunska (mūsu ekipāžas stūrmaņa), tur vēl atradīsies Askolds un Eva. Tā bija mana pirmā kļūda - grunts un dubļu posmos tās riepas vajadzēja kā ēst! Neko, beigās ap 20:00 izkasījos no Ogres un aizbraucu uz Rīgu. Tikmēr Cunskis jau bija izskrūvējis no sava autiņa sev 4-punktu jostu. Savācu šamējo, aizbraucām pakaļ arī Askoldam un Evai. Tālāk jau mūsu ceļš veda uz Citymarket Ulmaņa gatvē, kur bija jāpaspēj līdz 22:00 iegādāties ugunsdziru ciemakukulim. Tā kā mēs veiksmīgi iekļāvāmies laika normā, tad tas mums pilnībā izdevās.
Tālāk jau lēnām (jo ārā gāza baismais lietus, mašīna bija smaga un esošās riepas ar nevisai labu protektoru) uz kādiem 90-100 km/h devāmies Liepājas virzienā. Lietus pa ceļam lija ar pārmaiņus stiprumu - te gāž kā no spaiņa, te vispār nekā. Vienīgi tuvojoties Liepājas rajonam lietus it kā mazinājās, toties pieņēmās spēkā vējš.
Apmēram ap kādiem 23:45 bijām tikuši jau līdz Skrundai, kad skatamies ceļa malā stāv viens autiņš un pīpli balso - nu pofig, jāskrien nav, piestās. Apstājamies, izrādās vīreļi pārrēķinājušies un šamējiem apmēram 1km pirms Skrundas beidzies bendža ;) Neko - paņēmām šos šlepē un izvilkām cauri Skrundai uz tuvējo benzīntanku. Galā drusku pamoralizējām (to Cunskis ir piefilmējis :)) un braucām tālāk.
Liepājā ieradāmies jau ap 0:30 naktī :) Protams, ņemot vērā, ka rīt būs jāstartē - jau tajā vakarā aizdevāmies apskatīt potenciālo starta vietu, lai no rīta nav jāmaldās. Kad bijām pamaldījušies nedaudz pa Liepājas izdangātajām ielām beidzot devāmies pie MRT uz naktsguļu :) Loģiski, ka vispirms tika iztukšoti līdzpaņemtie ugunsdziras krājumi un drusku parunāts par dažādām lietām. Rezultātā - gulēt gājām tikai ap 04:00 no rīta.
Sestdiena, 11.oktobris
Piecēlāmies no rīta jau laicīgi. Paēdām brokastu, aizbraucām uz LDC veikt pēdējos sagatavošanās darbus, kas izpaudās kā Cunska jostas ieskrūvēšana un dažu štruntu nostiprināšana bagažniekā, lai vākojoties tie nelēkā riņķī :) Pēc tam jau devāmies uz reģistrāciju.
Pa ceļam izsecinājām, ka priekšējais kreisais pagrieziens ta strādā, ta nestrādā :) Ar domu, kaut kur gļučī kontakts. Galvenais, lai tas strādātu, kad auto tiks atradīts Teh.komisijai :) Ak jā - vēl mēs pielējām pilnu bāku ar bendžu :))
Reģistrācijā un Mandātu komisijā ieradāmies laikus (tas ir apmēram 11:30) Reģistrējāmies bez īpašiem kāzusiem. Dabūjām starta numuru, kas šoreiz bija 36, sponsoru uzlīmes, kontrolkarti un močijām uz TK. Tur vīruks sāka baudīt gaismas un pagriezienus un pārējo tā virspusēji (katrā ziņā "Milzis 2003" TK bija nopietnāk organizēta). Protams, mums paveicās, jo pagrieziens nostrādāja :) Tālāk jau mums atlika gaidīt mūsu nozīmēto starta laiku, kas, savukārt, bija nolikts uz 15:33. Būtu zinājis to ātrāk, būtu braucis vispār tikai sestdien un nebūtu tā iesprindzis, bet tas nu tā! Katrā ziņā mums bija laiks, lai izrēķinātu regularitāti, pārskatītu leģendu un, galu galā, arī paēstu ;))
Pēc visa tā mēs vēl aizbraucām paskatīties pirmo asfalta dopu, kas saucās "M-Motors 1" un atradās gandrīz pie tās mātes skulptūras, kas gaida dēlus vai fig-viņ-zin-ko no jūras. Paskatījāmies, es drusku sastrjomojos, bet neko - braucām atpakaļ un gaidījām savu startu. Protams, pa to laiku nervu nomierināšanai, gājām gan pačurāt, gan cigaretes kūpinājām, līdz beidzot sagaidījām savu startu.
Pirmais pārbrauciens jau bija zināms. Nonācām pie ĀS-1 un gaidījām pirms LK savu minūti. Kad tikām iekšā strjoms bija pieaudzis spēkā, taču ātri vien pazuda pēc starta. Trasē bija jāveic 2 apļi. Pirmajā aplī viss bija štokos, otrajā aplī gan sanāca vākties :)) Pēc taisnā gabala, bija neliels serpentīņš, pēc kura izbraukšanas tad arī sanāca veidot šķērītes :))) Bet neko - savācos, un pabeidzu trasi. Izrādās rezultāts nemaz nebija tik slikts :) Kā vēlāk skaitot izskatījās bijām 21. no 38 ekipāžām.
Tālāk jau bija pietiekoši strauji jāveic otrais pārbrauciens līdz ĀS-2, kas saucās "Garnizons-1". Pārbraucienu veicām OK, īpaši pat neiespringstot, taču, kad nonācām līdz trasei - sapratām, būs ko iesvīst :) Tā arī bija. Trase bija liels taisnstūris ar garām taisnēm un 90 grādu līkumiem ar ātrumslāpētājiem pirms tiem. Lielākā trases daļa bija dubļains māls... Te nu mani arī pievīla manas pabrauktās riepiņas, kā arī drusku līkās rociņas :) Nostartējām, plēšam pa starta-finiša taisni, galā ātrumslāpētājs. Iegāju tajā nedaudz pa ātru, kā rezultātā izejā autiņu sāka nest uz trases ārmalu. Tā kā kūleņot negribējās, tad maigi piezemējāmies uz sāna grāvī :)) Rezultātā, pārsista riepa un nenobraukts dops, kā arī kavējums... Bet tas viss ir pupu mizas - organizatori pasauca policijas Land Rover'u, kas dežūrēja pie dopa, izvilka mūs laukā, pieripinājāmies pie finiša, saņēmām ierakstu kontrolkartē, turpat nomainījām riepu un, aidā!, uz Vecpili -1 iepazīties ar trasi un pierakstīt stenogrammu. Kopsummā izrādījās, ka kavējums mums bija tikai 4 minūtes :) Kaut gan, man domāt, ka bija stipri vairāk ;))
Ak jā - pēc tā paša nelaimīgā Garnizona-1 - pabraucām kādu gabaliņu uz priekšu un aizmugurējā labajā pusē parādījās nelāga graboņa-klaboņa, kā vēlak izrādījās, tas bija jaunais BOGE pakaļējā amortiņa atbalsta gultnis, kurš neizskaidrojamu iemeslu dēļ beidzās salīdzinoši ātri... Bet par graboņas vaininieku es uzzināju stipri vēlāk (ar domu noteicu, kas tad īsti grab), līdz tam man bija dažādi minējumi - bet galvenais bija tas, ka nebija izmainījusies bremžu darbība, kā arī īpaši nebija mainījusies autiņa uzvedība uz ceļa.
Jā - bet tagad atpakaļ pie lietas. Aizlidojām uz Vecpili-1, piebraucam pie LK, apdzenot visus, kas priekšā. Tiesnesis ieraksta laiku kontrolkartē un pasaka, ka pie finiša nav jāapstājas, bet jābrauc tālāk - nu ko - izbraucam Vecpils dopu, pierakstam steni (īstenībā, vajadzēja tur pierakstīt vēl dažas lietas, taču uztraukuma dēļ šis tas piemirsās, bet par to nedaudz vēlāk :)) Palidojam garām finišam un tiesnešu STOPam un HOPĀ! priekšā stāv ekipāža un tai blakus uz ceļa PULKSTENIS! Bļins.. tā ir regularitāte, bet tā mums vēl nav vajadzīga - bet ja jau tas biedrs priekšā stāv, tātad kaut kāds ieraksts mums tomēr ir vajadzīgs - Cunskis izkāpj un aizcilpo cilvēku bariņa, kas stāv gabaliņu aiz pulksteņa uz priekšu - šamējie saka: "Jums takš jāiet atpakaļ pie tiesnešu STOPa un tur jādabon ieraksts!" - Cunskis aizskrien atpakaļ, es neko ļaunu nenojauzdams, pabraucu atpakaļ, sagaidu viņu un AIZIET uz priekšu - laiks iet, jātiek atpakaļ uz Vecpils-2 startu! Tiesneši, protams, kontrolkartē ierakstu bija izdarījuši - aizbraucam uz Vecpils-2 startu, tur vīrelis uz mums paskatās un saka: "Jums te nemaz nebija jābūt! Jums jau regularitāte jābrauc!" Mēs nesaprašanā vaicājam, kapēc tā, ja mēs Vecpili izbraucām tikai vienu reizi un to pašu iepazīšanās nolūkos - šamējais atkal: "A kapēc jums te šis ieraksts?" (tas attiecināms uz to, ko Cunskis dabūja mirkli iepriekš) "Jums takš skaidri un gaiši pateica, ka pie finiša nav jāapstājas!" Mēs, protams, oponējam pie mašīnas, kas stāvēja uz regularitātes sākuma, kā arī pie cilvēkiem, kas ieteica iegūt ierakstu. Beigās džeks kaut ko nomurmina, bet ieraksta starta laiku un nostartē mūs! Aiziet! Sajūta, protams, jauka :) Griežam, cik nu autiņš iet, taču ar apdomu bremzējot pie ātrumslāpētājiem (kaut kā vēlreiz atrasties grāvī galīgi negribas ;)) Izbraucam dopu, dabonam beidzot riktīgo ierakstu - un aiziet regularitātē. Drusku gan stresiņš ir, taču kaut kā (ar neizskaidrojamu spēku palīdzību), beidzot uzņemam vajadzīgo tempu un nobraucam regularitāti, gandrīz pa nullēm. Tālāk jau seko pārbrauciens uz Garnizons-2. Pieveicam to godam, ierodamies laikus - taču kārtējās nelielās rindas dēļ, Cunskis ir spiests aizdoties pēc tiesnešu kavējuma :)
Otro Garnizonu nobraucam bez liekiem ekscesiem - varbūt pat pārāk uzmanīgi. Taču nobraucam :) Dabūjuši ierakstu - atkal metamies ar pilnu krūti uz Vecpili-3. Sāk jau krēslot, un kamēr nonākam līdz galamērķim, jau ir samieties tumšs. Atkal laika kontrole, starts, stenogramma, līkumi, ātruma slāpētāji, taču šeit iezogas tā jaukā mazā neprecizitāte, par kuru iepriekš jau minēju. Iepriekš, kamēr braucām pa gaismu - viss bija jauki dopa beigās ir divi augšupejoši kreisie līkumi, kuros ir tramplīni, pirms kuriem, savukārt, ir uzstādīti slāpētāji :)) Tā kā tie bija leģendā, kaut kā aizmirsās tos pierakstīt stenī... Rezultātā - pēdējo tramplīna slāpētāju (kas bija rindiņā saliktas riepas, labi, ka pa vienai :)) forsējam taisni, jo maģiskās riepas parādījās pēkšņi un, sūdīgo riepu dēļ, bremzēšana izvērtās par jauku nekontrolējamu slīdi. Tā kā autiņš ir salīdzinoši augsts + liels ienākošais ātrums - slāpētājam laikam jau pat nedaudz pārlēcām, jo pēc tam es apstājos, padevu nedaudz atpakaļ (ja nu kāda riepa tomēr ir aizķērusies priekšā ;)) un pēc tam uz priekšu tos nieka 100m līdz finišam. Protams, laiks priekš kaķiem :)) Joka pēc pajautājam tiesnesim, lai paskatās zem autiņa vai nav kāda riepa aizķērusies - šamējais arī paskatījās ;)) Izrādījās, ka visas bija palikušas turpat, kur tām vieta. Tagad atlika vien noforsēt pēdējo garo pārbraucienu atpakaļ uz rallija startu/finišu, kas noslēdza raļļa pirmo apli. To, protams, organizatori bija plānojuši, ka dalībnieki veiks pa gaismu - tad nu lūk - mums tā visa rezultātā jau gandrīz atkal spīdēja kavējums, jo labs ceļa gabals bija jāveic pa šauru, mālainu (tā kā atkal bija sācis līt, pie tam diezgan pamatīgi - tad tas nebija īpaši viegli) celiņu un, galvenais, pa TUMSU! Tā rezultātā vienu brīdi mums stipri paveicās (nekā savādāk to tagad nevaru nosaukt) ar kādu telefona stabu, kas bija pielīdis pārāk tuvu ceļam ;)) Cunskis vēlāk teica, ka nav paspējis pat nobīties :)) Bet stāsts ir īss - ceļš, kā jau minēju, bija mālains, pie tam vietām ar diezgan negatīvu slīpumu. Tu brauc, brauc - un pēkšņi jūti, ka autiņa pakaļai ir tendence slīdēt laukā un līdz ar to arī griezt purnu. Neliela piebremzēšana vai gāzes nomešana - un gaita iztaisnojas. Tad nu lūk - tieši šīs izslēdēšanas dēļ mūsu ekipāža gandrīz jau arī būtu taranējusi to nelaimīgo telefona stabu, taču - paveicās!
Galu galā nonācām pie LK-7A veiksmīgi un bez kavējuma :) Pimais aplis bija pieveikts. Paēdām turpat vakariņas, satikām mūsu atbalstītājus, parunājām par mūsu bēdām un priekiem un tā lēnām bija pienākuši 21:15, kas bija mūsu otrā apļa starta laiks.
Pirmais dops otrajā aplī bija atkal M-Motors-2. Šoreiz to nobraucām nedaudz ātrāk nekā kā pirmo reizi, tomēr pēc rezultātiem vienalga bijām tikai 22. konkrētajā ātrumposmā. Tālāk jau mērojām ceļu uz Karaosta-1 dopu. Tas bija visumā mierīgs, jo Liepāja naktī nav nekāda īpaši dzīvā vieta :) Aizbraukuši galā, ievērtējām situāciju - dopa sākums iet pa mazu, šauru skujām nobirušu un mitru asfalta celiņu un tad iziet uz riktīgas šosejas! Tālāk jau pāris līkumi - ātrumslāpētāji un atkal šoseja - tā divi apļi un beigās finišs. Nobraucām, manuprāt, veiksmīgi - pēc provizoriskajiem rezultātiem atkal bijām ap 20.vietu (precīzus rezultātus nezinam, bet par to vēlāk).
Pēc dopa finiša sekoja "jautrais" pārbrauciens uz M-Motors-3, kuru tā arī nebeidzām, jo liepājnieki bija pacentušies pārbraucienu noorganizēt pa karaostas kāpām, kurās tad arī veiksmīgi nomaldījāmies un tam visam beigās uzsēdāmies uz akmeņa tā, ka pašu spēkiem nost tikt bija neiespējami... Praktiski ar to arī mūsu rallijs beidzās... Visādi izmēģinājāmies, taču nost netikām - Cunskis aizskrēja līdz trasei, mēģināja dabūt palīgā kādu garāmbraucošo ekipāžu, taču visi izrādījās drūmi nevaļīgi (visiem kavējumi vien bija prātā...) - līdz beidzot nekas cits neatlika, kā zvanīt organizatoriem. To arī es izdarīju - pēc nepilnām 20 minūtēm (kopsummā mēs uz akmeņa nosēdējām kādas 40-45 minūtes) ieradās arī pats organizators Bite, kopā ar kuru tad pa visiem veco Megarulzu no tā akmeņa arī nocēlām... Tālāk jau viss risinājās gana sireālistiski. Tā kā kavējums mums bija ne pa jokam - organizators pateica, ka uz M-Motors-3 braukt nav jēgas, lai braucam viņam pakaļ uz Karaostu-2, nobraucam to un tad braucam finišēt. Šis padoms tad mūs arī zināmā mērā arī iegāza... jo pa ceļam uz M-Motors-3 bija pēkšņā laika kontrole (PLK), bez kuras ieraksta kontrolkartē draudēja bezierunu diskābelis... Tā kā mums tā nebija - attiecīgi finišā mēs arī tikām izslēgti. Bet par to nedaudz vēlāk.
Aizbraucām organizatora pavadībā līdz Karaostai-2, lai vismaz nobrauktu to. To būtu izdevies nobraukt vēl ātrāk nekā pirmo reizi, taču vienā 90 grādu līkumā drusku par daudz saslidināju autiņu kā rezultātā - izslīdēju no trases, te nu arī dārgās sekundes pazuda... Kaut gan rezultāts īpaši neatšķīrās no pirmās Karaostas braukšanas, tomēr pēc provizoriskiem rezultātiem mēs jau bijām tuvu 30.vietai konkrētajā ātrumposmā.
Pabeidzām braukt, pēc leģendas ātri aiztikām līdz finišam, saņēmām savu ierakstu kontrolkartē un devāmies uz sekretariātu rezultātu saskaņošanai. Tur nu mūs gaidīja vairāki jaunumi:
1) regularitāte ir tikusi atcelta - līdz ar to visa mūsu iesvīšana bija priekš kaķiem - bet vismaz labi Cunskis ierubīja fišku kā tas viss ir jākordinē no stūrmaņa puses;
2) M-Motors-3 arī ir ticis atcelts, jo pilsētā pēc 23:00 nedrīkst trokšņot - un tā kā M-Motors dops atradās gandrīz vai pašā pilsētas centrā - attiecīgi uz to arī attiecās šis maģiskais aizliegums;
3) jau pieminētā PLK... tiklīdz dāmīte, kas rakstīja un rēķināja rezultātus, uzmeta acis mūsu kontrolkartei - momentā pateica, ka mēs esam izslēgtie jau iepriekšminētās problēmas dēļ.
Tā kā mums nebija vairs īpaši daudz spēka kaut ko argumentēt, kā arī pulkstenis jau bija tuvu 24:00 - parunājāmies ar dažām pazīstamajām ekipāžām un devāmies uz mājām pie MRT.
Tur pārējie lēnām tukšoja glāzes un gaidīja mūsu pārrašanos. Pēc tās ātri noskatījāmies uzfilmēto materiālu, paši iedzērām pa glāzei un tad es parubījos krēslā :))) Tālāk jau viss bija gana vienkārši - tiku pamodināts un visi sāka taisīties gulēt. Pulkstenis laikam bija kādi 01:30, kad es veiksmīgi tiku savā guļammaisā un mani vairs ittin nekas nesatrauca - izņemot miegu, protams :))
Svētdiena, 12.oktobris
Rīts sākās salīdzinoši agri :)) Ap kādiem 10:00 visi sāka mosties :) Cunskis sūdzējās, ka visu nakti esot pa sapņiem lasījis leģendu un ik pa laikam trāpījis grāvī ;)) Mani katrā ziņā tādas lietas pa miegam nemoka :))
Paēdām visi lēnā garā brokastis, uzpīpājām, parunājāmies par iepriekšējo dienu - un tad jau bija pienācis laiks doties uz Rīgas pusi.
Ceļā īpaši nekas neatgadījās, ja neskaita dažus traucējošus aspektus:
1) graboņa-klaboņa kreisajā aizmugurēja pusē - Saldus benzīntankā mēs beidzot kolektīvi izsecinājām, ka pie vainas ir tas BOGE amortizatora atbalsta gultnis;
2) pie 110-120 km/h stūre kļuva tāda viegli drebelīga... :)
Rīgā fiksi izlaidu vispirms Askoldu un Evu pie viņu mājas, tālāk aizvedu Cunski uz mājām, izskrūvēju šamējā jostu un devos mājās :))
Tādi lūk bija mani un Cunska piedzīvojumi standartauto rallijā "Rietumi 2003"!