Nu, katram cilvēkam tas, protams, ir individuāli, bet manā gadījumā darbs nedrīkst būt darbs. Citiem vārdiem sakot - man ir vienalga par profesijas prestižu / atalgojumu, primāra ir personiskā brīvība. Piemēram, darbs naktīs, kad neviens netraucē.

Bet Tev - Tev ir bail kaut ko mainīt vai drīzāk nav īstu alternatīvu?