debīlāku sajūtu par to laikam neatrast. kad skrien, bet bez jēgas.

es gribētu, lai man būtu ko teikt šajā sakarā, bet viss, kas nāk prātā ir abstrakcijas par tēmu "izraujies". Savādi no tik stratēģiska prāta, bet tad atkal - pirms ieslēdzas tas režīms, man parasti jāredz spēles laukums, jā[pār]zina esošā situācija, kādā katram gadījies iekāpt.