Esmu iesprūdusi savā komforta zonā. Un vissliktākais tajā ir tas, ka šī zona man sen jau vairs kā nesagādā komfortu.. Sevis žēlošana mijas ar riebumu par to, ka es nespēju saņemties neko mainīt šajā situācijā, kam ir divi iemesli: (1) slinkums, kas mijas ar bailēm, ko mainīt; (2) darba nedēļa izsūc tik daudz gan fiziskas, gan garīgas enerģijas, ka brīvajā laikā negribas darīt neko citu, kā tikai uzkrāt enerģiju nākošajai darba nedēļai, guļot,ēdot, slinkojot, "lutinot" sevi..