Šis gads man sācies diezgan negatīvā noskaņā. Neapmierinātība ar sevi/dzīvi/notikumiem/cilvēkiem katru dienu aug arvien lielāka un lielāka.. Bail sagaidīt sprādzienu dziļas depresijas veidā.
No vienas puses, vienmēr esmu bijusi par patiesām emocijām.. No otras, manas negācijas traumē ne tikai mani, bet arī apkārtējos, visvairāk- tuvos cilvēkus. Vai lipināt uz sejas smaidu, lai mazinātu nožēlojamo skatu, kas paveras tiem, kam rūp?
Jā, tagad ir vieta ieteikumiem no sērijas "Ja neesi laimīga ar savu dzīvi, maini tajā kaut ko. No sūdzēšanās vien, nekas nemainīsies...".
Tik es esmu neizpratnē par sevi. Man vienmēr ir bijuši skaidri mani mērķi, kas arī pagaidām nav pārāk mainījušies.. Tik šiem mērķiem jātuvojas soli pa solim. Sasteigt nevajadzētu. Minimālu risku.
Fallen Empires