11 diennaktis bez smēķēšanas :)

Šodien pagāja ap manu pzudušo nošu mapi, kuu atrau tur pat kur pimo reizi pamanīju, ka tā pazudusi :)

man garšo :)

Uzturvērtība un pamatinformācija par dārzeni

Brokoļi ir kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, tomēr brokoļu ķīmiskais sastāvs ir daudzveidīgāks nekā parastajiem kāpostiem. Brokoļos ir daudz vitamīnu (A, C, E, K), daudzkārt vairāk nekā ābolos, apelsīnos, dārzeņu piparos, zaļajos zirnīšos. Sevišķi vērtīgas ir brokoļu olbaltumvielas un daudzie mikroelementi (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, mangāns, sērs, kobalts, bors, varš, cinks, jods un hroms). Ne velti brokolis vitamīnu un minerālu satura ziņā tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem dārzeņiem. Salīdzinājumā ar ziedkāpostiem brokoļos ir daudz vairāk kalcija un fosfora, tie ir bagāti ar B grupas vitamīniem, C vitamīnu un karotīnu, izceļas ar augstu uzturvērtību. Brokoļi lielā daudzumā satur kāliju, beta-karotīnu, šķiedrvielas un folijskābi, šā dārzeņa sastāvā ir arī antioksidanti un citas derīgas vielas. Dārzenim ir zems kaloriju daudzums, tādēļ brokolis ir patiešām veselīgs pārtikas produkts gan bērnu, gan pieaugušo ēdienkartē. Brokoļi ir arī ļoti gardi un elementāri pagatavojami. 

100 gr. brokoļu satur: uzturvielas – 89,7 g ūdens, 3,3 g olbaltumvielas, 0,2 g tauku, 2,5 g ogļhidrātu, 3,0 g balastvielu; minerālvielas - 19 mg nātrija, 373 mg kālija, 105 mg kalcija, 82 mg fosfora, 1,3 mg dzelzs; vitamīnus – 0,87 mg A vitamīna, 0,1 B1 vitamīna, 0,18 mg B2 vitamīna, 1,0 mg PP vitamīna, 115 mg C vitamīna. Enerģētiskā vērtība: 26,0 kcal.

Lietošana uzturā un uzglabāšana

Brokoļi veido 50 - 70 cm augstu lapu rozeti ar stublāju, kam galā atrodas irdena galviņa. Dārzeņu ēdamā daļa ir tumši zaļie pumpuri. Amerikāņu politiķis Džons Randels (1773 – 1833) par brokoli reiz teica: „Pēc garšas atgādina sparģeļus, bet pēc izskata ziedkāpostus”. Tik tiešām, brokoļiem ir saistība gan ar ziedkāpostiem, gan sparģeļiem. Faktiski tie ir ziedkāpostu paveids, bet salīdzinājumā ar ziedkāpostiem brokoļos ir daudz vairāk kalcija un fosfora, tie satur divas reizes vairāk C vitamīna, kā arī ir bagāti ar B grupas vitamīniem un karotīnu, izceļas ar augstu uzturvērtību. Ziedkopas - paresnas, gaļīgas, nedaudz iegarenas. Kopumā izšķir „ierastos” brokoļus (Brassica oleracea) un Brassica Italia, jeb sparģeļbrokoļus (šķirnes ar sīkām galviņām un 10 – 15 cm gariem ziedkopu kātiem). Dažādām šķirnēm var būt gan dzeltenas un zaļas, gan baltas un violetas ziedkopas. 

Diētiskajam uzturam brokoļi ir vairāk piemēroti nekā baltie un sarkanie galviņkāposti. Olbaltuma, karotīna, askorbīnskābes, kalcija, fosfora, dzelzs un daudz kā cita brokoļos ir divreiz vairāk nekā galviņkāpostos un ziedkāpostos.

Izvēloties brokoļus veikalā vai tirgū, būtu jāpērk svaiga paskata augi ar nelielām ziedkopām. Pārauguši vai ilgi glabāti, brokoļi kļūst cieti un negaršīgi, turklāt zaudē ievērojamu daļu no svarīgām uzturvielām.

Brokoļu stublājiem jābūt stingriem, ziedkopām jābūt spilgtā krāsā, bet pašai kāpostgalviņai jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem. Svaigi brokoļi var tikt uzglabāti ledusskapī atvērtā plastmasas maisiņā vairāku dienu garumā. Brokoļi ir salcietīgs dārzenis, un tas iztur temperatūru līdz -7° C. Vajadzētu ņemt vērā, ka gaismas trūkuma dēļ, kā arī, uzglabājot siltumā, brokoļi drīz dzeltē, tāpēc tie ātri jāizlieto, pagatavojot maltītes.

Pirms gatavošanas vai pasniegšanas brokoļi būtu jānoskalo zem tekoša auksta ūdens. Pēc pagatavošanas nevajag atstāt brokoļus ūdenī (novārījumā) – tādējādi var tikt zaudētas daudzas vērtīgas vielas. Jāatceras, ka brokoļu lapas arī ir ēdamas un pat satur vairāk beta-karotīna, nekā ziedkopas.

Brokoļi ideāli der mazuļu pirmajam dārzeņu piebarojumam (šim nolūkam gatavo brokoļu biezeni), un tos var ieviest bērniņa uzturā jau sākot no 4 mēnešu vecuma. Brokoļu priekšrocība ir to „dekoratīvs” izskats (spilgta krāsa un skaisti veidotas ziedkopas), tādēļ pat ļoti izvēlīgi bērni, visticamāk, gribēs to nogaršot. Īpaši gardi brokoļi ir karstā veidā.    

Kādos gadījumos ir ieteicami

Brokolis satur ļoti daudz vērtīgu un organismam nepieciešamu vielu, nodrošina veselīgāku un ilgāku mūžu. Vidēja lieluma brokoļa galviņa apgādā organismu ar 220% no C vitamīna dienas devas. Tāda paša illume brokolis apgādā organismu ar 15% no A vitamīna dienas devas, beta karotīna veidā. Gan C vitamīns, gan beta karotīns ir antioksidanti, tādējādi tie var pazemināt un novērst cilvēka organisma šūnu bojājumus, kurus izraisa brīvie radikāļi. Tāpēc arī tiek uzskatīts, ka brokoļi, līdzās ziedkāpostiem, var samazināt risku ģenētiski pārmantot un dzīves laikā saslimt ar vēzi. Tāpat regulāra brokoļu lietošana uzturā samazina sirds slimību rašanās iespēju, turklāt augsts šķiedrvielu daudzums palīdz pazemināt „sliktā” holesterīna līmeni asinīs, tādējādi samazinot arī aterosklerozes risku. Brokoļi ir arī ļoti vērtīgs produkts visiem diabēta slimniekiem, jo, ēdot augstu šķiedrvielu daudzumu saturošus ēdienus, diabēta slimnieki var uzlabot un kontrolēt glikozes līmeni asinīs. 

Vēl brokoļu lietošana uzturā palīdz cīnīties ar lieko svaru, jo tie satur nelielu kaloriju daudzumu un tajā pat laikā daudz nepieciešamo barības vielu. No šā viedokļa raugoties, brokoļus noteikti būtu jāiekļauj tuklu bērniņu ēdienkartē, un bērniem brokoļi labi der arī to hipoalerģisku īpašību dēļ. Brokoļi īpaši ieteicami arī novājinātiem cilvēkiem, sievietēm grūtniecības laikā un veģetāriešiem. Palīdz, ja ir diagnosticēta kuņģa čūla.

Zināms, ka brokoļi kopumā paaugstina imūnās sistēmas aizsargfunkcijas – to atklāja Kalifornijas Universitātes (ASV) zinātnieki, veicot testus ar pelēm.

Iespējamie pagatavošanas veidi

Brokoļus uzturā lieto svaigā, vārītā, tvaicētā un arī ceptā veidā. Bez tam, brokoļi bieži tiek izmantoti kā zupu, mērču, pīrāgu, omlešu, dārzeņu un dažādu austrumu ēdienu sastāvdaļa. Faktiski brokoļus izmanto tāpat kā galviņkāpostus vai ziedkāpostus.

Svaigā veidā brokoļus izmanto salātos un svaigu dārzeņu garnīros. Svaigi brokoļi, pārlieti ar mērci, var būt laba uzkoda pirms pamatēdiena pasniegšanas. Svaigus brokoļus var aizvietot ar saldētiem, tomēr jāņem vērā, ka vērtīgo vielu saturs tajos ir zemāks, turklāt saldētu brokoļu garša nav tik izteikta kā svaigiem. 

Brokoļu pagatavošanai uzvāra nelielu ūdens daudzumu un tajā iemet ziedkopas. Ūdens līmenim jābūt tik daudz, lai tikai pārsegtu brokoli. Vārīšanās laiks – 2-4 minūtes. Novārītiem brokoļiem jāsaglabā stingrība un spilgta krāsa. Jāatceras, ka pat pareizi veikta vārīšana iznīcina daļu vērtīgu vielu, ko satur brokolis, tālab visieteicamākais brokoļu termiskās apstrādes veids ir tvaicēšana (pagatavošana tad aizņem 10 - 15 minūtes). Zīmīgi, ka brokoļu pagatavošanā nedrīkst izmantot alumīnija kastroļus, jo tas ietekmē brokoļu krāsu un iznīcina vitamīnus. 

11 diena bez cigaretēm, vēlajās brokastīs apvāriju brokoļus un sametu kopā ar gurķiem, tomātiem un siera gabaliņiem - bija garšīgi, vienīgi citreiz jāatcera brokoļus pavārīt ilgāk un pāri kaisīt mazāk piparu :P

vakar naktī pasūtijām picu ar čilī picas nakts akciju (5 ls jebkura lielā pica).

Vel pirms tam, kamēr strādāju, Daška pieteicās mani pēdējās darba stundas paizklaidēt. Izdomājām aiziet paēst uz čilī picu, kur pēc pusstundas domāšanas un sajūas, ka ir jau par vēlu iet prom neko nenopērkot, pasūtījām kolas un sulas glāzi :D un tās lepni izdzērušas aizbraucām uz hesīti :)

Bijām kopā ar Kristapu uz Staro Rīga - Vērmaņdārzā, mirkli ar strūklakām. TIk skaisti!!! un Tāds miers un un un .. :) Atcerējos, ka 7 gadu vecumā kopā ar mammu biju Čehijā uz līdzīgi dejojošām strūklakām un domāju, ka varbūt būtu vērts aizbraukt veleiz uz to tagad.

Pēc tam piebraucām Māupes kapos nolikt svecītes.

Nesmēķēju jau 7 dienu.

Vakar bijām ar māšeli un Kristapu krodziņā pie Labvēlīgā tipa (bijušajā Citā Operā) uz Labvēlīgā tipa koncertu. Tur bija tik karsts un mēs visu koncetu nolēkājām tā, ka beigās bijām kā pēc trenniņa un dušas - viscaur slapjas.

Pēc tam mašīnā pažāvējāmies, sakopāmies un sagaidījām dašku, kura mūs pierunāja aiziet uz pelmeņiem un pēc tam uz frančiem, bet nu tākā mēs visi bijām jau tā tik beigti, tad neko ilgi nepalikām tur un devāmies mājās. Kājas sāpēja tā, ka likās, ka rīt vispār no gultas nebūs iespējams izkāpt. :) Bet tas nogurums bija tāds patīkams :)... ā nu pareizi, tad vel satikām Kristīni un mašīnā sagaidījām māšeles pirmo vilcienu uz Jūrmalu.
Atbraucot mājās un paskatoties spogulī atklāju, ka mašīnā krāsojoties ( pēc krodziņa un pirms iešanas uz pelmeņiem ), es ar vaigu ēnām biju uzvilkusi sev uz vaigiem divas biezas , uzkrītošas svītras :D un visforšākais, ka neviens no draugiem to nebija pamanījis un man aizrādījis :))

Vispār jau tādas feinas brīvdienas bija :)

Sapratu, ka esmu darbaholiķē un bīvdienās jūtos kā slima un visu laiku nepamet doma, ka reāli besī zaudētais laiks un nauda.

___________________________________________________________________________

Latviešiem darbaholisms, iespējams, ir jau gēnos. Pat sakāmvārdi un parunas par to liecina – jo vairāk dara, jo vairāk padara; darba pilnas rokas; bez darba kā bez rokām; darbiem nekad nav gala; darbs ir tikums u.c.

Darbaholiķi gan var diezgan viegli atšķirt no tāda cilvēka, kurš strādā vairākos darbos nepieciešamības dēļ. Abi pavada darbā gandrīz ļoti daudz laika, abi mājās atgriežas vēlu vakaros un strādā arī brīvdienās. Taču pirmajā gadījumā cilvēki mājup un izklaidēties dodas nelabprāt, bet otrajā gadījumā cilvēki ir izslāpuši pēc kvalitatīvas atpūtas un patīkamas sabiedrības. Aizverot darba durvis, pirmie turpina risināt dara lietas un nespēj atslēgt smadzenes.

Darbaholisms ir atkarība no darba. Lai cik nereāli tas izklausās, tā ir tāda pati nopietna problēma kā atkarība no alkohola un citām apreibinošām vielām, no cigaretēm un no azartspēlēm. Kā jebkurš atkarībā nonācis cilvēks, arī darbaholiķis ar laiku vairs nespēj kontrolēt savu uzvedību, brīvajos brīžos nevar atrast sev nodarbes, viņu viss kaitina un tā rodas strīdi.
Nosacīts darbaholisms var rasties arī ģimenes skandālu dēļ. Viena vai otra pusīte labāk jūtas darbā – paliek, spēlējot spēlītes, imitējot kādu atskaišu sagatavošanu, lai gan mājās būtu jātaisa, piemēram remonts. Ģimenēs, kurās kāds ir darbaholiķis, krīze ir neizbēgama. Dzīvojot iepriekšminētajās situācijās, cilvēki pamazām kļūst sveši viens otram. Ja darbs beidzas vēlu, tad, pārnākot mājās, vairs nav ne spēka, ne vēlēšanās analizēt jautājumus, kas saistīti ar mājām.

Darbaholiķa acīmredzamās pazīmes

• Sajūta, ka viņš no darba neiziet. Tu atnāc – viņš jau priekšā, tu ej prom – viņš vēl nekur netaisās. Sākumā tas var radīt darbabiedru respektu un cieņu, bet vēlāk tas sāk kaitināt. Kolēģos uzvirmo dusmas, ka tā viņi tiek diskreditēti vadības acīs.
• Darbs dzīvē ir galvenais. Tas nekas, ka patiesībā talanti var būt ir citi. Tas šādam cilvēkam ir vienalga, būtisks ir pats darba process, un, ja vēl ir kaut kur manāms rezultāts (tomēr visbiežāk esot tā, ka samaksa nav adekvāta darbā nosēdētajam laikam)… Tomēr darbaholiķi nespēj atbildēt, kāpēc viņam nepieciešams tieši šis darbs.
• Bez darba darbaholiķis jūtas neomulīgi, īpaši ja runa ir par kolektīvu atpūtu. Darba vidē viss ir saplānots, bet dzīvē var notikt daudz kas, un tas “jebkas” nav paredzams un kontrolējams. Tieši no šādām situācijām šie cilvēki cenšas izvairīties.
• Neprasme atpūsties. Ja arī darbaholiķis ir izvilkts kaut kur cilvēkos, tas var izvērsties par kašķi vai arī cilvēks jutīsies lieks un nevajadzīgs. Darbaholiķim īpaši derdzīgas ir jautrās kompānijas, jo pašam zudušas socializēšanās spējas, līdz ar to nav saprašanas, kā kontaktēties ar līdzcilvēkiem.

Darbaholisma iemesli var būt arī...

• Bailes veidot attiecības ar cilvēkiem un nepilnvērtības sajūta. Ja bez darba tavā dzīvē nav nekā, tad vēlme strādāt ar laiku var kļūt pataloģiska – strādājot veidojas noderības un bara piederības sajūta. Darbā valda noteikta kārtība un jau gatavi noteikumi, kuriem visi pakļaujas, un pašam nav jāveido attiecības vai jāizrāda iniciatīva. Darbaholiķis, lai izvairītos no vientulības ārpasaulē, var darba problēmas birojā risināt caurām naktīm, tā radot svarīgu iespaidu.
• Nebeidzami strīdi ģimenē. Tas nav nekas jauns, ka no skaļiem kašķiem mājās, cilvēks mieru meklē darbā, pildot atskaites vēlos vakaros un dodoties komandējumos. Mūžīgie strīdi un nesaprašanās ir populārākais iemesls lielai aizrautībai strādāt, kas visbiežāk turpinās jau kā atkarība.

Darbs ir atkarības paveids. Iespējams pat tā, ka cilvēks ikdienā pieradis pie noteiktas devas stresa, steigas, nemitīgas rosības un darījumiem, brīvdienās jūtas nelaimīgs. Izrādās, ka, organisms ir pieradināts pie stresa hormoniem, kas tiek ražoti, strādājot, bet brīvdienās sākas lomkas, kas izpaužas kā strīdi un neapmierinātība ar visu apkārtējo.

Darbaholisms, tāpat kā citas atkarības, palīdz aizbēgt no īstenības, pie viena atliekot savu nedienu risināšanu. Ir daudzi, kuriem darbs ir kā zāles, piemēram, lai aizmirstos no nelaimīgas mīlestības vai tuvinieka zaudējuma. Samierinoties ar zaudējumu, arī pāriet apsēstība ar darbu.

Kā palīdzīgā roka būs tas, ja apkārtējie sapratīs darbaholisma iemeslu un centīsies to novērst, nepārmetot saslimušajam. Piespiedu kārtā šīs psiholoģiskā kaite nav ārstējama. Ir jāveido tādi apstākļi, kur darbaholiķis bez darba justos labi un būtu priecīgs atgriezties.

Daudzviet pasaulē šo problēmu risina valstiskā apmērā. Tāpat, kā ir anonīmo alkoholiķu, tā arī tiek veidotas anonīmo darbaholiķu apvienības. Tur kopā ar speciālistu tiek meklēti krīzes iemesli un izeja no tās.

Ir atšķirība starp darbaholismu un darba mīlestību. Tas iespējams tajos gadījumos, kad cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, tam viņš velta arī savu  brīvo laiku – darbs reizē ir arī hobijs un atpūta. Pēc būtības tas nav slikti, jo darbs, ko darām ar prieku, raisa labas izjūtas un apmierinātību ar dzīvi. Ja sasniegtos mērķus spējam izbaudīt. Darbaholiķiem savukārt bieži šīs lietas ir ārpus kontroles. Par darbu viņi domā nepārtraukti un, ja nestrādā, jūtas panikā vai depresīvi.

Pārbaudi, vai neesi riska zonā
Atbildi uz šiem jautājumiem ar jā vai nē, lai noteiktu, vai tev nebūtu jāsāk uztraukties par darbaholismu.

1. Vai darbs sagādā tev lielāku sajūsmu, nekā ģimenes lietas vai hobiji?
2. Vai ir tādi brīži, kad tu spēj tikt galā ar visiem darba pienākumiem un tādi brīži, kad tev šķiet, ka tu neko nespēj?
3. Vai tu ņem darbu uz mājām? Vai bieži strādā papildus nedēļas nogalēs vai brīvdienās?
4. Vai darbs ir tas, kas tev padodas vislabāk, un tu runā par to visvairāk?
5. Vai tu strādā vairāk kā 40 stundu nedēļā?
6. Vai tev ir kāds hobijs, kuru tu esi padarījusi par naudu nesošu nodarbi?
7. Vai tu uzskati sevi (un nevienu citu) pilnībā atbildīgu par sava darba pūliņu rezultātiem?
8. Vai tev ir grūti saplānot tikšanos ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem?
9. Vai esi uzņēmusies papildu darbus, jo saproti, ka citādi tie netiks paveikti?
10. Vai biežas ir situācijas, ka tu nepietiekami izvērtē kāda darba vai projekta ilgumu, un esi spiesta steigties pēdējā brīdī?
11. Vai piekrīti apgalvojumam, ka ir vērts strādāt ilgākas darba stundas, ja tu mīli savu darbu?
12. Vai tevi kaitina cilvēki, kuriem darbs nav prioritāte?
13. Vai tu baidies no tā, ka nepietiekami smagi strādājot, tu varētu pazaudēt savu darbu vai autoritāti?
14. Vai tevi piemeklē bailes un šaubas pat tad, kad viss šķietami ir kārtībā?
15. Vai tu dari lietas enerģiski un ar sacensības garu, ieskaitot arī spēles un izklaides?
16. Vai tevi kaitina, ja cilvēki lūdz tevi mazāk strādāt un pievērsties kam citam?
17. Vai tev ir bijušas situācijas, ka lielais darbu apjoms ietekmē attiecības ar ģimeni, draugiem vai radiem?
18. Vai tu domā par darbu, kad brauc transportā, centies iemigt, vai brīžos, kad citi cilvēki runā?
19. Vai tu strādā vai lasi savu maltīšu laikos?
20. Vai tu piekrīti apgalvojumam, ka vairāk naudas atrisinātu citas problēmas tavā dzīvē?

Ja tava atbilde ir apstiprinoša uz trim vai vairāk jautājumiem, ir pamats sākt uztraukties. Mēģini mazliet vairāk laika veltīt atpūtai vai saziņai ar draugiem un ģimeni. Par darbaholiķi nekļūst vienas dienas laikā, tāpēc, iespējams, vēl nekas nav zaudēts.

Ko darīt, lai neiekristu
Nejaušu brīvbrīdi var izmantot arī lietderīgi, ar prātu piespiežot sevi atiet no darba. Piemēram, var turēt mašīnā diskos vai mazajā atskaņotājā daiļliteratūras audioversijas, tad kādā garākā lidojumā, pārbraucienā, atslēdzoties no pienākumiem, var pabaudīt ko arī lietderīgu. Šajā laikā smadzenes var atslogot ar domām par ko citu, piemēram, audiāli mācoties kādu svešvalodu. Interesanti, bet pētījumi liecina, ka cītīgie darbienieki lidojumu laikā savai sirdsapziņai imitē strādāšanu – atver darba datoru, bet patiesībā spēlē kārtis vai skatās filmas. Pavērojiet!

( http://karjeraunnauda.espati.lv/index/view/raksts/Kad-kaitina-viss-izemot-darbu/id/796/ )

____________________________________________________________________________

Man starpcitu nevis 3 , bet 14 atbildes minētajā testā bija jā

Atcerējos vienu rakstu par pētījumu, kurā jāfotogrāfē ēdiens :

''Wisconsin-Madison universitātes pētnieki piedāvāja 43 cilvēkiem, kuri vēlējās novājēt, fotografēt vai pierakstīt visu, ko viņi ēd. Protams, fotografēt ēdienu vislabāk un visestētiskāk ir pirms ēšanas. Pieraksti, kā konstatēja pētnieki, bieži vien tika veikti vismaz stundu pēc ēšanas, tādēļ tie nespēja radīt priekšstatu, cik daudz ir apēsts.

Vēlāk eksperimenta dalībniekie atzinās, ka fotografēšana mudinājusi viņus atrast saviem ēdieniem veselīgākas alternatīvas. Parastā atbilde bijusi:

- Man bija daudz uzmanīgāk jāizturas pret to, ko ēdīšu, jo man to vajadzēja fotografēt.

Fotografēšana pievērsa cilvēka uzmanību ēdienam pašā vajadzīgākajā brīdī – pirms ēšanas. Bez tam, pats process spilgti un uzskatāmi demonstrēja ēdienus, ar to atgādinot par to vai citu ēdienu kaitīgumu. Rezultātā, fotografējot ēdienus pirms ēšanas, cilvēki izvēlējās veselīgākus produktus, kas palīdzēja viņiem novājēt, kamēr tie, kas veica tikai pierakstus, lielākā mērā saglabāja savus agrākos ēšanas paradumus.

Un nolēmu pati tagad pamēģināt :)