|
Aprīlis 3., 2013
03:13
Šo vakaru pavadīju ar māsīcu ... :) mamma bija vakariņās uzcepusi plānās pankūkas.. :) vēlāk pie mani skatījāmies filmas, pļāpājām, aizbraucām līdz statoil un jūrai... cepām tostermaizītes :) superjauks vakars un atkal ir pienācis laiks iet gulēt.. :)
dzīvoju pagaidām katru dienu cenšoties neskumstot un domājot izvilkt līdz vakaram vai arī brīdim, kad būšu tik nogurusi ka uzreiz atlūzīšu..
itkā labi, ka nevaru nosūtīt sms... attiecīgi nav iespējas sacerēt bezjēdzīgus murgojumus bijušajam...
itkā iemīlos katrā mīļajā vai lapinnajā smaidā , ko ieraugu...
bet itkā veljoprojām neticu, ka ar mani kaut kas labs var notikt...
|
Marts 9., 2013
14:22 - 8.marts
Man atkal ir nevis pēc svētku pohiņa, bet veljoprojām svētku depresija :( jo mani apsveica tikai viirietis kursh netiiishaam bija kljuudijies ar numuru un maasas teetis
visu dienu pavadiiiju vadaajot vecmaaminju ar maasu turpu shurpu... un principaa maajaas viena... + vel saapeeja galva liidz ar to 8njos vakaraa aizgaaju gulet
aa pareizi, vel es sakraameju maaju un nopirku daargaako apakshvelju kaadu jebkad biju pirkusi... jo gribeejas sevi vismaz pashai iepriecinaat...
draudzene sho visu labi nokomenteeja:
"Tad jau man ir paveicies, jo man vismaz maajaas ir kakjis"
:( :( :( #forever alone
p.s. mani ne tikai nepasveica, bet vairaaakas reizes zvaniija, lai pasuudzeetos par savu darbu... un vienk parunaatu... un beigaas vel censhoties no manis izvilkt vai man tieshaam tiesham galva nesaap jo esmu dusmiiga vai beediiiga.... kaadam laikam tas sagaadaa prieku.... kaadam es laikam shodien pateicu, ka negribu vairs ar vinju kontakteeties, jo man ts nesagaadaa nekaadu prieku... un taa laikam ir taisniiba :(
p.s.s. zheeel , ka es to nesapratu 2 vas dienas ierpieksh , pirm athshuvu vieniigo reaalo ceriibu kas man peedeeja meenesha laikaa bija
|
Februāris 5., 2013
21:37
"Katru dienu uzvelc skaistu veļu un uzliec mazliet kosmētikas .. tas Tev palīdzēs noturēt vīru visa mūža garumā." Mirandas Kerr vecmāmiņa
|
20:49
 Jau atkal jauns sākums! Esmu atmetusi smēķēšanu (dienas skaitu no jauna - 2. diena.) Lietoju medikamentus - Metforminu, jeb Gluchophage XR pret insulīna rezistenci, Kapsuli reizi nedēļā profilaktiski pret gripu Esmu nolēmusi ar rītdienu dot savam ķermenim tikai veselību... un līdz ar to savā veidā ievērot diētu līdz pavasarim, kad varēšu ēšanu kompensēt ar skriešanu. Mērķi varētu būt: - nekādu neveselīgu snacku
- neest vakaros , pēc 20.00
- maksimāli samazināt ogļhidrātus - maize, milti utt.
Pagaidām , tāpat kā kopš jaunā gada, kad nesmēķēju, ir pāri paliekoša enerģija :)
Mūzika: Labrinth feat Emeli Sande - Beneath your beautiful
|
Janvāris 10., 2013
Janvāris 7., 2013
20:05 - 7 diena
Šogad 1 mo reiz aizbraucu vinju satikt... saaakumaaa biju plaaanojusi vairaakas stndas, bet aizbracot noleeemu ka negribu vairaaak kaa uz teeeju.. izturējos pieklājīgi ieturot konsekvntu distanci...
Shovakar vel runaaajaaam.... domaaaju tagad par to, ka vinjsh man pa sho laik nevienu reizi nav pateicis ka vinjam pietruuukst mana atbalsta, klaaatbtnes vai kaa tml.... tachu vairaaakas reizs ir izdevies no vinja izspiest viedokli - par to ka vinjam vajag sex, gribas to.. n ka vinjsh domaaa vai tas paaries, un vel ka vinjam saceljaas no manas balss... :/
Tātad atbilde uz 1mo manis gadiem uzdoto jataaajumu - ko tu no manis gribi- tagad ir sameeeraaa skaidra
Taaapat vinjsh shodien atbildeeja uz jautaaaajumu - vai gribeesi ar mani kopaa dziiivot kaut kaadreiz? - pasakot ka domaaajot par to, ka negribeetu ar mani dziiivot un nevareeetu mani iztureeet....
n vai shajaaas attieciiiibaas ir palicis vel kas neskaidrs? :P
Citaaadi viss iet labi
|
Janvāris 5., 2013
16:48
Nodedzināju egli.... cerams kopā ar pagājušo gadu.. :( kurš dedzinot un sākot par to domāt... atkal noveda mani līdz asarām.... un tagad arī saprotu kapēc šogad negribēju vērienīgu vai vispār svinīgu sagaidīšanu... jo pagājušo gad tas viss bija... bet nepalīdzēja.... nenesa laimi... mīlestību... veselību.... turību.... tikai sāpes, vientlību, parādus, strīdus , nelaimes... slimības.... nāvi.. sēras ..... kopā ar vienu no maniem dārgākajiem un labākajiem cilvēkiem, ko pazinu, mīlēju un kas bija šājā pasaulē...pazaudēju ticību visam labajam... tagad ir sajūta, ka labāk vienkārši sēdēt un neko nedarīt, cerot, ka vismaz tādā veidā nekas... nekas slikts nenotiks :(...
ceru ka kopā ar egli Tas nodega un nekad vairs neatgriezīsies....
|
Decembris 28., 2012
02:39
Šodien iemīlējos Statoil pārdevēja brūnajās acīs, izgāju ar pirmo reizi un neticami ātri TA izmūkot no gada nodokļa uz gadu :P aizvedu vecmāmiņu uz darbu,apsveicu bijušo puisi ziemassvētkos un pieliku jauno lampu guļamistabā.
|
Decembris 26., 2012
20:46
Gribu šķirties un to arī pateicu.... bet tagad sirds lūzt no domas vien, ka nebūš neviena, kas mani varētu sāpināt :( neredz dzīvei jēg bez tā :(
|
Decembris 18., 2012
09:45
Jau atkal centīšos to netikumu atmest... šoreiz jāpamēģina vismaz 21 diena (tā es šobrīd cenšos sevi mierināt, jo tikko kā sāku rakstīt, pazibsnēja doma - da beidz... vel tikai vienu dienu.. vienu paciņu.. tev taču tas patīk! :P kā lai sevi piemāna?
Pārlasot šķiet, ka manī sēž kat kas līdzīgs "Ātrumam" tikai attiecībā uz cigaretēm
Manas neveiksmīgās attiecības veljoprojām trpinās.
Vakar domāju par to, ka nu ja ir sajūta tāda, ka pate drīz no tām aiziešu... jo ja mīlestība ir enerģija, tad viņam es nemāk to nedot.. un viņš par to priecājas, bet pēc kāda laika kopābūšanas es jūtos pilnībā izsmelta, jo atdotais nenāk atpakaļ... un tad tālāl man iestājas tāds kā "power saving" režīms, kad es īdu un čīkstu uzdodot jautājumus - vai tu mani mīli, vai tu būsi ar mani? vai es tev patīku? Vai tu gribi būt ar mani kopā? .. cenšoties kaut kādu "enerģiju" no viņa izspiest.. kat arī apzinos, ka lielākā daļa atbilžu būs nē, tomēr es vienalga ceru, ka viņš "pieslēgsies".
Tad nu lūk... vakar šķita, ka ja es to sāk apzināties, tad varbūt drī man tas pa īstam būs apnicis... vienrei ja tā ir bijis... kas varētu nozīmēt arī to, ka iespējams arī šorei trķst tikai vienalga kāda enerģijas avota blakus, lai es gribētu pieslēgties un nekad vairs atslēgties atpakaļ :( lai arī cik mīļš un pierasts būt man vecais...
|
Novembris 28., 2012
00:22
Ceru, ka pie melnā cauruma manā dzīvē tiešām pie vainas ir šis "Melnais gads. Rīt viss atkal jāsāk no jauna ... no jauna jāceļas, no jauna jācenšas savest savu dzīvi kārtībā un no jauna jācenšas kaut drusciņ tikt ārā no parādiem. Šodien kārtējo reizi dzirdēju kā TV visiem likās ārprātīgi, smieklīgi un nožēlojami, ka meitene 3 gadus bijusi kopā ar vīrieti, kurš negribējis ar viņu precēties... bet es jau 6 gadu biju kopā ar puisi, kurš pat dzīvot kopā nevēlas... vai šovakar tas ir beidzies?
|
Septembris 3., 2012
01:24
Šodien bija mana mazā brāļa kristības. Ceturtdaļu no šodienas draudzes sastādija mana ģimene... un radās tāda mazliet "mafijas" sajūta... nu brāļukam jebkurā gadījumā ir spēcīga aimugure... bet es arvien vairāk jūtos kā baltā vārna.... mafija domāju tomēr salīdzinājumā ar šo klanu, ir Dievbijīgi... bet pēc šodienas es vispār brīnos kā mēs līdz šīm kristībām esam nonākuši
Vispār jau es kopumā vairs daudz ko nesaprotu un principā nekur neiederos.. nezinu nemaz vai kādreiz esmu iederējusies...
Labi idevās tikt no visiem ātri vaļ''a, attaisnojoties ar to, ka man kāds jāsagaida... kaut gan principā arī viņam es tur it nemaz nebiju vietā...
nezinu.... man vairs vispār nkur negribās braukt un ar nevienu runāt... nevienu nesaprotu un neviens nesaprot mani... negribu arī traucēt visiem viņu svarīgajās un jēgpilnajās dzīvēs....
Pagaidām gribu iekārtot savas jaunās mājas ... tā lai te būtu miers, klusums.. kārtība... un es varētu iededzināt sveces, kurām nebūtu žēl man atdotā siltuma
|
Jūlijs 1., 2012
22:40
Ceru, ka šis tiešām ir manas dzīves zemākais punkts un tupmāk viss var būt tikai labāk:
- Man īsti nav kur dzīvot, principā bija vairāki piedāvājumi no kuriem viens par otru sliktāks.. tā nu izvēlējos vienu no tiem, principā vieglāko, bet šobrī, kad puse mantu ir aizvestas, šķiet ka otrai pusei tur nav vietas.. kur nu vel man... un līdz ar to šobrīd sajūta tāda, ka vienīgās mājas ir mans auto
- Esmu parādos līdz ausīm - mammai 350 Ls, konts tukšs, pariit jamaksaa graamatvedei, driiz servisam, 15 dienu laikaaaa vel 200 valstij par nodokljiem... looks like never ending story
- Beigušās manas 5 gadus ilgušās un līdz mūža galam izsapņotās attiecības.. ko es veljopojām nespēju pieņemt... nespēju pieņemt, ka no manis tik viegli atsakās.. gribās zvanī un runāt.. bet nespēju pieņemt, ka nav vairs par ko.. un ka tam vairs nav jēgas...
- Darbi vii iealisti līdz pēdējam.. itkā varētu rakstīt rēķinu, lai cerētu ātrāk tikt pie kādas naudas, bet neesmu vispār pierakstījusi darbus ko pagāšomēnes esmu darījusi... sākumā vienu dienu piemirsās.. tad nedēļu un tagad attopos pēc noskrieta mēneša, kurā nesmu fiksējusi nevienu skrējienu... rī būs jācenšās kaut kur alikt kopā to informāciju...
Kopumā šobrīd esmu izmesta no laivas.. vai vairākām vienlaiīgi, ja vien tas ir iespējams... jēgu dzīvei nredzu nekādu.. līdz a to vēlmes sākt kārpīties lai tiktu ārā arī īpaši nav... principā tāda eksistences forma cerot, ka aizmigšu un pamodīšos vai nu pēc diviem mēnešiem kad viss kaut kā laimīgi būtu mainījies, jeb arī saprotot , ka šis bija tikai murgs... bet diemžēl cerību nav ne uz vienu ne otru variantu
|
Aprīlis 26., 2012
12:30
Lielākā daļa raižu ir atrisinātas un tagad būtu laiks atkal pivērsties pašai sev :) Tomēr atkal viss būs jāsāk no gala - veselība, sports, sevis iemīlēšana.. :) bet gan jau man izdosies! :) Šodien vispirms plānoju sakārtot un iztīrīt dzīvokli (tūlīt pēc persiku tējas izdzeršanas) , sameklēt vecos diskus vai jaunu labu mūziku, ko klausīties jaunajā mašīnā :) varētu jau tagad ieļaut plānā jaunu treniņprogrammu un vel visa kā darīšanu, bet šodien man ir brīvdiena :) un es atpūtīšos :)
|
Decembris 11., 2011
12:25
Vakar vakas atkal beidzās ar asarām... kaut nu tā būtu pēdējā eize tajā virzienā un es nekad neiazmirstu kapēc :(
šorīt mēģinot nokonfiguēt oulokā arī veco e-pastu, netīšām izdzēsu visu savu dzīvi :( tagad atkal gibas raudāt
|
Decembris 8., 2011
23:12
Viena atkarība daudz maz pārvarēta, kā lai tiek galā ar nākamo? :/
Klusums manās mājās paliek arvien skaļāks.
Jūtos itkā dzīvotu kopā ar beigtu suni. Labi, jo viņš vairs neprasa ēst un pastaigāties, un neskumst, ja nepārnāku mājās.
Tomēr ir mīnuss - jo ilgāk tas velkas, jo dranķīgāk jūtos... vieglāk nepaliek un jaunus draugus arī pie sevis nevaru vest, kamēr viņš ir te. :(
Bet izmest, apglabāt arī sirds neļauj .
|
Decembris 4., 2011
05:48 - vakardiena/ aizvakardiena
domāju, ka pēc šodienas vairs nekad nedzeršu vairāk par glāzi alkahola.
Viss sākās ar braucienu uz Lido kopā ar Dašu un Ievu... es prātīgi stāstiju sev un viņām, ka laicīgi jābrauc mājās, mācīties svētdienas koncetam.
Tad nolemjam aizbraukt līdz Dašai, lai viņa noliktu mašīnu... tad lēmums tomēr iiet pie L.tipa uz vienu aliņu (vienu tač drīkst!?) tad uzzinam, ka spēlēs musiq un nolemjam sagaidīt tos (Ieva satiek jāni un pazūd ar viņu kopā)... lēmums ka ir jau tāpat pārāk vēls un vienu vakaru jau var atļauties iedzert un nebraukt... pasūtu stipros mohito.. daškai dejojot reibst galva tapēc es izdzeru pusotru no tiem un pasūtu velvienu... koncerts beidzies.. sēžam pie pirmā bāra un nolemjam , ka jau miegains garastāvoklis - brauksim mājās...
izeju ārā un iekāpju mašīnā lai velreiz noskaidortu vai nav kāds braucējs, kas aizvestu auto vai kaut vai mūs mājās...
daška pa to laiku netērē laiku velti - iepazīstas ar diviem juristiem.
Tākā man nav iedvesmas salt, piedāvāju viņiem papļāpāt sēžot mašīnā.
Viņi nokavē autobusu un piekrīt dašas piedāvājumam doties uz frančiem.
Tur viens no viņiem pazūd. Paliekam trijatā. Pasūtu dēli, bet tākā izrādās ka daška pieturēsies pie ūdens, sāk litkies ka mums diviem būs par daudz... bet nē - pēc tam pasūtiju vel kādus 6 šotus un atceros ka domāju, ka viss ok un nemaz nereibst...
Bet patiesībā tagad saprotu ka reiba gan - atmiņas ir tikai fragmentos -
atceros sarunu ar lorenso - gita, driikst tev vienu jautaajumu uzdot - kad mums buus sekss? --mums? -- jaa, es jau sen gribu -- :) nu nezinu, jaapadomaaa -- nu ko tu tik sievišķīgi - nezinu, varbuut.. -- es zinu, ka tev ir sieva -- varam viņai ar piedaavaaaat ja gibi
vel atceros skatu kad trijataa staavam rindaa uz tualeti un daska paarmainjus skuupstaas ar mani un to chali (kas starpctu nebija zemee metams)
atceros ka smeekjeeeju
atceros vel vairaaaakas reizs kuupstus ar dasku
atcros ka man aaraaaa ilgi un plashi skaloja smadzenes par manaam attieciibaaaam - tikai kaa taadu skatu, jo nevareetu atstaatiit ne vaarda :P
atceros kaa aizmigu sildot mashiinu, pamodos kad kristaps bija atbraucis un mashiinaa jau bija kaa pirtiii
maajaaas modos vairaaakas reizes .. piecelos , sapratu ka nebija laba doma un atkal gaaju guleet
un tik sliki nekad nekad nekad dziive nav bijis... mociijos liidz kaadiem 10mitiem vakaraaa.. atjegties saaku ap vieniem... tagad jau amzliet labaak, ja neskaita faktu ka peec 3 h saakaas gjeneraalmeegjinaajums koncertam :(
Tiešām vairs nesaprotu alkahola litošanas poziitiivo pusi tapeec esmu noleemusi no taaaaa attureeties
|
Decembris 1., 2011
22:12
ir dienas, ka vaētu pateikt "es mīlu un gribu tevi" kaut apelsīnam, jo šie vādi ir nevis kādu apkārtēju parādību, bet iekšējas sajūtas rezultāts
lai vieglāk paskaidrotu.... kādreiz , kad biju vel pavisam jauna es domāju, ka esmu iemīlējusies tajā ar ko "spēlējos", bet tad parādījās vel kāds rotļu biedrs, un tad atskārtu ka, ja "spēlējies" ar vairākiem vienlaicīgi, tad tā sajūta vienalga nepazūd, tikai vairs nvari skaidri pateikt - dēļ kā tā ir ... tu vienkārši to jūti pašu pa sevi
|
Novembris 28., 2011
22:40 - gaisma skapī
Dod tik meitenei brīvu laiku domām un vakantus līdzekļus :)) un viņa visus drēbju skapjus aplīmēs ar mazām gaismiņām :)
Tagad laikam beidzot jāuzpin adventes vainags un tad gan katrā manu apartamentu stūri būs pa gaismiņai :)
p.s. vispār , šodien dabūju ar pamatīgu egles zaru (drīzāk baļķi) pa galvu un ar skujām apskrāpēju visu savu skaisto sejiņu...
p.s.s. biju cimos pie mammas un māsām un viņām ļoti manāmi parādījies vīrietis mājās :)
|
|
|
|