Laikam 35 priekš manis tiešām ir milestone. Cilvēki nobriest dažādos vecumos un man liekās, ka tikai tagad sāku, jo pirmkārt es arī izskatos 10 gadi jaunāks un iekšā vislaik esmu juties tas pats 20mitgadnieks. Sabiedrība protams uzspiež to, ka bērni, privātmāja, mašīna utt. ir tas, kam jau sen būtu jābūt. Tas, kā es izjūtu savu briedumu, ka mani arvien mazāk interesē, ko cilvēki domā par mani vai kādu jautājumu un mēģinu distancēties no visa veida negatīvisma, kas var izpausties arī kā negatīva domāšana. Ir man viens tāds sens draugs piemēram, ko īstenība vairs par draugu īsti neuzskatu, kam vienmēr viss ir jāapšauba vai jānokritizē - need to get rid off people who are holding me back. Otrkārt uzskatu, ka tagad sāku uzņemt labāko formu kāda jebkad bijusi. Izlēmu doties ekspedīcijā un ar riteni aizbraucu no Milton Keynes līdz Maysfield Park (115km), paliku kempingā teltī pa nakti - bez matrača gulēt ir tas pats, kā uz grīdas un otrā dienā no Maysfield Park līdz Pontyclun (145km) (tas ir nedaudz aiz Cardiff (20km)). Četras dienas padzīvojos tajā galā, jo tur man dzīvo māte ar partneri un vakar ar vilcienu aizbraucu līdz Londonai un tad gar Grand Union kanāla malu atpakaļ uz Milton Keynes - 90 km. Lielākais apgrūtinājums laikam no visa ceļojuma bija tas, ka stiepu uz muguras 6.2 kg backpack - tomēr priekš riteņošanas tas ir par daudz, bet ar pannieriem braukt kaut kā neliekas interesanti - laikam vnk jābrauc bez telts tad būtu kādi 4.5 kg uz muguras un palikt camping mājiņā nevis teltī. Ritenis bija ļoti lojāls un pat riepas nebija jāpumpē pa šo laiku un vispār ritenim neesmu pieskāries.