nezinu vai saņemšos, bet gribu to rētu atpakaļ. skarifikācija tas laikam saucās. un tā kā higienas apsvērumi mani dikti uztrauc, plus nav zināms kas rīgā ar to ņemtos- priecājos, ka neesmu no ģībējiem vien tad, kad pati kaut ko tādu sāpīgijekīgu daru, par ko mēģinu spriest pēc patvaļīgas diegu izņēmšanas.
bet vispār, es nekad neesmu zinājusi, kāpēc nevar piedzerties atsāpināšanas nolūkos pie tetovēšanas, caurumiņu tapināšanas vai jebkuras citas šādas procedūras.

vāiii, kā viņa dara. šausmas. staipoties liek rokas aiz galvas, stiepj pirktsgalus uz priekšu, vienlaicīgi ver ciet acis un saka "šikāā-ā-āāāārna". tas par brīvdienām ibizā.

-tu iekāp ūdenī līdz viduklim, mūzika dolbī, saule karsē un tu visu dienu tresī! vari iedomāties kaut ko labāku?!
-vasaru bez atvaļinājuma.

šis rīts negaidot iepriecināja- ar retiem izņēmumiem saulainu dienu strēlē ir patīkami pamosties un apjaust pelēku starp aizkaru šķirbām. vasarā tas vispār ir nenovērtējami,kad beidzot var gan apģērbu neienīst, gan pastrādāt, gan ieēst kaut ko sātīgu, gan siltā dušā ieiet, gan uzkrāsoties.

un jā,cik lieliska sajūta dzirdot, kā visi lēnām pamet ofisu un beidzot ir pilnīgi tukšs. paradoksāli, bet uzreiz gribās strādāt.

iedzimtā optimismā un uzkurbulētā iedomībā cenšos pakļaut budžetu ar ļoti dzelžainiem paņēmieniem. līdz šim, tas man ir devis labāku fizisko formu un mazāk pārmetumus, par to, ko ēdu, jo parasti tālāk par tirgu nemaz neeju, lai nekristu kārdinājumā. un šmotkās šos divus mēnešus nav iztērēts %uāli praktiski nekas, toties esmu "saremontējusi" melno džemperi, piešuvusi pogas trim atkal valkājamām blūzēm, pāršuvusi šortus un tagad pasūtīšu garos svārkus šuvējai, no tā smukā auduma, kam man bail skarties, klāt, ka tik nesabojātu. ā un uzzīmēju pie puikas izgatavojamu rokassprādžu dizainus, pasūtīju ādas mapi viņam, tāpat arī pasūtīju rotaslietiņu furnitūras no anglijas- daļu, lai taisītu spalvu lampu ar ķēdītem un simtiem posmiņu, daļu, lai pārtaisītu savas esošās rotiņu fiņķikluškas. DIY un uzzīmē/izdomā pati mēnesis būs arī nākamais, jo gribās cik ar rociņām un savu gaumi pastrādāt, tik arī skaidri redzēt uzvelkamu savu ideju.

bļāviens, joprojām gribās mest, atdot un atdāvināt visu prom. cik ļoti viens cilvēks var apaugt ar mantām?!

un tās dusmas ir tik nevajadzīgas, bet, lai nebūtu melots un apspiests, pieminēšanas un izpaušanas vērtas, kamēr vien dabīgas. nesaprotu, kā tas viss iet kopā ar tiekšanos pēc lēnprātība un izpratnes. tā viktora igo šīrīta doma, ko gribētu iedzīvināt, ka nav svarīgākas nodarbošanās, kā būt jaukai, izstarot ap sevi prieku un radīt gaismu tumšajās dienās, jo tā ir kalpošana.

baigi bumbulējos.

kas tas par sūda ieradumu noteiktam kontingentam svinēt savas dzimšanas dienas pirtī. sakarsuši,sasvīduši, pārdzērušies,sarkanām sejām.. nu kaut kāda apokaliptiska aina prātā ataust. disonē ar to, ka pirts latviešiem ar kaut ko tīru un svētu asociējas.

ārā silts un viss baigi rāmi, es pats par sevi, draugiem un riteni un tikko mājas un pēc minūtēm desmit būs viņš ar ģimenes sajūtu šeit. viena no laimēm

gribās atļaut sev to neaizliegto luxusu, klusēt, kad vēl neesmu izdomājusi, un smaidīt tikai tad, kad ir par ko.

pēdējā laikā ikdienā sastopamie neērtie mūžīgo mēnešreižu cilvēki kaut kādi uz vienu šniti gadījušies.jāapietās tā kā ar gražīgiem bērniem. izturēt pauzi, nevajag nekādā veidā reaģēt uz nevēlamu uzvedību, lai saprot, ka kādu laiku par šādu atbildi vai purpinājienu vai jebko citu šādā garā izpelnīsies komunicēšanas taimautu jā/nē, nezinu veidā, bet ļoti apsveikt un uzlielīt par adekvātu, prātīgu un pozitīvu darbošanos vēlamajā virzienā.
daudz vieglāk, nekā, kad bija melnā strīpa ar šakāļveidīgajiem, kas visu laiku rejas, indīgi vai smalki ironiski, atkarībā no garastāvokļa, radot baigi nospiedošo psiholoģiskās agresijas klatesamības sajūtu.

esmu atradusi savu instruktoru. viņš jauki aizrāda, ka pēc iebraukšanas 666 bedrēs, re to tur vienu esmu palaidusi garām, lai nākamreiz nekļūdos. viņam ir uzsista acs un nav divu zobu, mati ezītī, kas mazliet par garu, lai tā dabiskā veidā stāvētu gaisā, un uz T-krekla uzprintēta veste ar kuloniņu ^__^ jēh, šito es nemainīšu ne pa kam.