iekodu sev lūpā. laikam vedīs šūt.

upd.asinis vairs netek un es neizskatos pēc pusdienojuša zombija, toties skaidrs, ka esmu apēdusi gabaliņu sevis, jo maza daļa no lūpas iekšējās malas trūkst :D zobārsta narkoze vēl kādai pusstundai pietiks, tā kā var tikai apcerīgi prātot kā būs viņai ejot ārā. ideāls variants, lai novērotu sāpes.

un ironiskā kārtā ir ieradušies igauņi. šausmās jau vien no mana izskata, jo ieraudzīja asimetrisku andželīnas džolī lūpu, paralizētu vaigu un asiņainu baltas kleitas priekšu. tagad sēžu savā velo tkreklā ar uzrakstu pedal to the metal un nobrukušajos šortos, mēģinu izdomāt, kā iespraukties apspriedē, ja reiz viņi domā, ka mani a) aizveda uz slimnīcu b)aizveda mājās. tiešām, tas viss, kamēr narkoze nav izgājusi, ir patiešām smieklīgi.

jā,bet tās lūpas jau vienmēr izskatās traģiskāk nekā ir. uz dienas beigām, 100 punkti, ka būs viss labi, tā es sevi mierinu.

ieķēpāties miegā visā biezā un pus dienu mieru neliekošā, jo sapņi par bijušo un reizē nekad nenotikušo.

tikko nobukoju clean room in petersburg, jo mani noraidīja dobel bed apārtment ņier all you can want.

И вот если сказано «не смотри с вожделением» это сказано не возжелай в сердце своем. А тот кто смотрит с похотью у того сердце закрыто на амбарный замок, и тот кто смотрит с похотью тот не желает наполнить, а лишь себя желает опустошить

es palieku arvien neitrālāka, citiem cilvēkiem ērtāka un arī negatīvāka.

vasara līdz jāņiem ir kā piektdiena un pēc tam ir ilgas, garas svētdienas sajūta

izrādās, ka nē, patiesībā vakardienas konflikts un nervu neizturēšana ir nesusi lieliskus rezultātu. skaļa sveicināšanās, paldies un lūdzu, viss prasītais uz galda minūtēs 15mit. kopējās produktivitātes dēļ man vajadzēja sabļaut uz viņu jau gadu atpakaļ. lai cik stulbi tas arī nebūtu. bet es negribu tā, ka apstākļi apbalvo par pašai nepieņemamu rīcību.

болен, той надуманной болью

ar tiem "mīlu" reizi dienā un biežāk reizēm ir tā, ka mēs mēģinam izdarīt visu, lai tikai nodrošinātos ar pēc iespējas vēlāku dievišķo sitienu ar pannu pa seju, ka mēs to otru vairs točna jau pus gadu nē. bet par laimi mēs nedomājam ko sakam.

mums vajag piesaistošu virsrakstu. ta-dammm!

вся правда об энергетиках

es caur viņu sevi pārāk bieži aizvainoju.
izmisīgi gribās laiku sev un gulēt, gulēt, gulēt un mazliet izsalkuma sajūtas un kustības.

sēžū pliks, ķemmēju matus ar dakšiņu un izliekos, ka pēc 20 minūtēm man nekur nebūs jāskrien

tikko sastapos ar Ziedoņa citētāju triviālās ikdienas situācijās. mazliet aizkavējusies, meitene, toties ar viņu komunicēt ir ļoti grūti. rodas sajūta, ka arī par skaitļiem viņa runā aizplīvuroti. ārišķīgi maigs un jūtīgs cilvēciņš.