āā, nu? vienmēr, kad vakarā iedomāts mīties uz cabo, no rīta līst lietus. tas pats, ja iedoma spēlēt futbolu jūrmalā. šodien divi plāni ar vienu skatu aiz aizkariem sašūpoti. palikšu vakarā mājās un taisīšu četru veidu buljonus un klausīšos viduslaiku trinkšķus, viss.

pagājušā sērijā taisīju sešu veidu kartupeļu salātus. par spīti tam, ka visi lika uz kartupeļu salātiem ar garnelēm, vinnēja kartupeļu salāti ar kaperiem. tādi mazliet pikanti. laikam jau pusdienas gribās, ka domājās par ēdienu, kaut es esmu apmāta ar gatavošanu, īpaši pēdējā laikā. tas ir tas iesprūdums starp labu pārtiku, sportu un mīļajiem.

āk dies, es varu palikt vēl kaitinošāka?

āātpakaļ, pie laipniem cilvēkiem un gājēju pārejām pie kurām mašīnas arī stājas. a savādāk..izkāpām no vilciena, gājām cauri vērmanītim. apsēdāmies pretī strūklakai, saskatījāmies un sākām skaļi smieties. strūklaciņa.

matos eļļa, uz sejas anķi-stress maska, ar vienu aci netā ar otru taisu vainadziņu no plastmasas puķēm, šņabis dziest saldētavā, garie svārki žūst, somā ik pa laikam kaut kas tiek iemests. brauksim uz pēterburgu.

no saimnieka kļīčkas mīļais ir aizdreifējis līdz kristāliņam.

atvaļinājuma pirmā diena, un atkal tā negaidīti sanāk, ka esmu darbā un cenšos iespēt lietas.
pati par tādu darbinieku nebūtu sajūsmā, jo tas ilgtermiņā ir diezgan liela muļķība vai lielas problēmas ar laika plānošanu.

"novērots, ka lielākajā daļā pērtiķi sugu, ar izteiktu dominējošo tēviņu, pakļautajiem vīriešu kārtas īpatņiem samazinās testosterona līmeni, līdz šī viela neizdalās vairs nemaz."

vismaz 100 km nedēļā ar riteni nomīti un tarakāni galvā ir pagātne. viss, izņemot cilvēku uzvedība, ir skaidrs, saprotams un "nē" nāk ļoti viegli dodot vietu prioritātēm. recepte pagaidām strādā.

piekam, tik daudz pazīstamas sejas sanāk sastapt, sasmaidīties un reizēm kādu gabalu blakām pamīties, ka apkārt esošo cilvēku mikropasaulītē tāda patīkamāka rādās. endorfīniņi, he. pagaidām pie esošajiem mainīgajiem labsajūta nav nekāda raķešzinātne, pareiza apiešanās ar korpusu, tas arī viss laikam.

trūsīši atnesušies. 8 gabaliņi. zatlers savu darbiņu padarījis labi, bet pagaidām izskatās, ka lilitai mātes jūtas klibo. turam čirikus, savādāk lilita būs pirmais cepetis.

vāh, nu tieši kā teicu. tik ātri lūpas dzīst. ja mācētu, tagad kaut flautu varētu pūst. sāp, tas gan.

iekodu sev lūpā. laikam vedīs šūt.

upd.asinis vairs netek un es neizskatos pēc pusdienojuša zombija, toties skaidrs, ka esmu apēdusi gabaliņu sevis, jo maza daļa no lūpas iekšējās malas trūkst :D zobārsta narkoze vēl kādai pusstundai pietiks, tā kā var tikai apcerīgi prātot kā būs viņai ejot ārā. ideāls variants, lai novērotu sāpes.

un ironiskā kārtā ir ieradušies igauņi. šausmās jau vien no mana izskata, jo ieraudzīja asimetrisku andželīnas džolī lūpu, paralizētu vaigu un asiņainu baltas kleitas priekšu. tagad sēžu savā velo tkreklā ar uzrakstu pedal to the metal un nobrukušajos šortos, mēģinu izdomāt, kā iespraukties apspriedē, ja reiz viņi domā, ka mani a) aizveda uz slimnīcu b)aizveda mājās. tiešām, tas viss, kamēr narkoze nav izgājusi, ir patiešām smieklīgi.

jā,bet tās lūpas jau vienmēr izskatās traģiskāk nekā ir. uz dienas beigām, 100 punkti, ka būs viss labi, tā es sevi mierinu.