ik pa laikam es-es-man lēkmes. pēkšņi uznāk, ātri pāriet uzmācīga vēlme pēc visādiem pašmērķīgiem ekscentriskiem izlēcieniem. reizēm sanāk apspiest rīcību un vērot, reizēm kauns pret sevi.

un jau bija licies, ka paliek labāk, kādu laiku bija izdevies nepiebarot ego. un tad būm-bang-bang, tu esi tur kur iepriekš:)